2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas
3. Politiskā partija "Pašcieņa", "Tauta. Zeme. Valstiskums."
| Candidate | Number | Year of Birth | Workplace / Occupation |
|---|---|---|---|
| Guntars Vītols | 1. | 1972 | SIA "TEK Solutions", Valdes loceklis |
| Igors Meija | 2. | 1964 | SIA Constructus LV, Valdes loceklis |
| Jānis Lapinskis | 3. | 1970 | Rīgas Arkādijas vidusskola, Skolotājs |
| Jānis Svemps | 4. | 1982 | Attīstības finanšu institūcija Altum, Vecākais klientu darījumu vadītājs |
| Dace Paegle | 5. | 1984 | Valsts kontrole, Revidents |
| Liene Apine | 6. | 1977 | Latvijas Republikas Saeima, Saeimas deputāta palīgs |
| Sintija Lībenzone | 7. | 1987 | Rīgas brīvosta, Vecākā grāmatvede |
| Ilona Bicāne | 8. | 1958 | Rīgas 47. vidusskola, Skolotājs |
| Edvarts Krusts | 9. | 2000 | Latvijas Kara muzejs, Vēsturnieks |
| Anastasija Kuzmina | 10. | 1988 | Rīgas 8. pirmsskolas izglītības iestāde, Vadītāja |
| Žaks Beernaerts | 11. | 1975 | Pašnodarbināta persona, Mūzikas producents, mūziķis, dīdžejs |
| Egils Rutkovskis | 12. | 1951 | Elejas draudze, Garīdznieks |
| Rūdolfs Sauja | 13. | 1982 | SIA Bau4u , Darbu vadītājs |
| Raivo Krūss | 14. | 1967 | SIA "SALMO" , Noliktavas pārzinis |
| Jānis Vizbulis | 15. | 1971 | Pašnodarbinātais, Projektu vadītājs, inženieris būvniecības, attīstības un apsaimniekošanas jautājumos |
| Dainis Krasnogolovs | 16. | 1984 | Rīgas pašvaldības policija, Policists, instruktors |
| Sandis Bārda | 17. | 1971 | SIA "Tirgus Brālis", Valdes loceklis |
| Valērija Lapova | 18. | 1994 | SIA Booking Group Corporation, Tehniskais un datu apstrādes operators |
| Rihards Akmentiņš | 19. | 1990 | Biedrība Engures kajaks, Brīvprātīgais |
| Rodžers Miķelsons | 20. | 1978 | Sia "LEXEL FABRIKA", Projektu vadītājs |
Partijas Pašcieņa un apvienības TZV programma
Atjaunotā Rīga
Rīgai jaunu vadību!
Lai Rīga atjaunotu savu Hanzas laiku spožumu un kļūtu par Baltijas metropoli, partija “Pašcieņa” un apvienība “Tauta. Zeme. Valstiskums.” piedāvā 8 punktu programmu “Atjaunotā Rīga”.
1. Rīgas vadība nelietderīgi izlieto nodokļu naudu. Sadārdzināti iepirkumi ir ikdiena. Pārskatīsim esošo izdevumu, iestāžu un uzņēmumu lietderību, īpašu uzmanību pievēršot iepirkumiem un to sadārdzināšanas iemesliem. Jauniem iepirkumiem ieviesīsim prasību izstrādāt līdzekļu izlietojuma sociālekonomisko pamatojumu. Budžeta formēšanā ievērosim hierarhijas principu: vispirms pamatvajadzību apmierināšana, tad attīstības programmas un tikai pēc tam prestiža izdevumi. Atbalstīsim tikai lietderīgus komandējumus, bez līdz šim piekoptā politiskā tūrisma.
Izvērtēsim Rīgai piederošo nekustamo īpašumu (2,1miljardu eiro vērtībā) izmantošanas efektivitāti.
2. Rīga ir vienīgā Baltijas jūras valsts galvaspilsēta bez prāmju satiksmes. Jauna termināla celtniecība un prāmju satiksmes atjaunošana ir būtiska Rīgas ekonomiskās labklājības atjaunošanai reģionā.
Lai Rīgas centru atbrīvotu no sastrēgumiem un Daugavas krastmalu atdotu iedzīvotājiem, nepieciešams Austrumu maģistrāli savienot ar Daugavas pārvadu, bet intensīvo auto kustību gar Vecrīgu novadīt apakšzemes tunelī. Tā kā Rīgas centram apkārt ir dzelzceļš, jāizmanto sliežu ceļš, kura platums sakrīt ar tramvaja sliežu platumu, sabiedriskā transporta tīkla uzlabošanai.
Pagarinot no Pārdaugavas esošo tramvaja līniju līdz lidostai, izveidosim ērtu ātrgaitas tramvaja satiksmi bez nepieciešamības būvēt daudz dārgāko Rail Baltica trasi.
3. Tuvināsim pilsētas pārvaldi iedzīvotājiem. Katram Rīgas rajonam un priekšpilsētai būs savs centrs, ap kuru veidosies pakalpojumu iestādes, tirdzniecības centri, kafejnīcas un zemnieku tirdziņi. No domnieku vidus tiks iecelti atbildīgie par katra Rīgas rajona attīstību, kuri uzklausīs, atbildēs un īstenos dzīvē apkaimju iedzīvotāju iesniegtos priekšlikumus. Priekšlikumi, kurus parakstījuši 500 rajonu iedzīvotāju, tiks skatīti domes vai komiteju sēdēs. Centra un citu priekšpilsētu attīstība jāplāno atšķirīgi no Mežciema vai Purvciema. Būvnoteikumiem vēsturiskajā centrā jābūt atšķirīgiem no priekšpilsētu būvnoteikumiem.
Veicināsim apkaimju iedzīvotāju tuvināšanos un sociālo sadarbību, atbalstot dažādas interešu grupas sākot ar vietējo sporta un galda spēļu turnīriem līdz vietējo mākslinieku izstādēm un priekšnesumiem.
4. Kopš 2020.gada Rīgas iedzīvotāju skaits ir krities par 26% – līdz 600 tūkstošiem. Rīgas budžeta ienākumi (šobrīd 1,47 miljardi eiro) par 60% ir atkarīgi no rīdzinieku skaita. Ar nekustamā īpašuma nodokļa pazemināšanu panāksim brīvo platību aizpildīšanu. Lai risinātu “tukšo skatlogu”problemātiku Rīgas centrā, ieviesīsim īslaicīgas bezmaksas stāvēšanas principu (15 minūtes) pie pakalpojumu sniegšanas un tirdzniecības vietām.
5. Racionālas ēku un materiālās bāzes apsaimniekošanas rezultātā ietaupītos līdzekļus izlietosim piemaksām skolotājiem. Izglītība ir cilvēki, kuros ir jāiegulda resursi. Ievērojot skolēnu skaita mazināšanos, daļu skolu telpu izmantosim bērnudārzu vajadzībām. Skolas padarīsim par apkaimju sabiedriskajiem centriem, ieskaitot to sporta laukumus un bibliotēkas.
Sporta infrastruktūras pieejamības izlīdzināšanai starp Pārdaugavu un Rīgas centru, atbalstīsim daudzfunkcionāla centra izveidošanu Bišumuižā, kas būs pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti un veicinās sporta tūrisma attīstību pilsētā.
6. Rīgai jākļūst par uzņēmējiem visdraudzīgāko metropoli Baltijā. Izveidosim uzņēmēju konsultatīvo padomi, lai izstrādātu un īstenotu uzņēmējiem labvēlīgu investīciju vidi.
Samazināsim būvniecības projektu izskatīšanas termiņus.
Nebaidīsimies no ražošanas, no atkritumu utilizēšanas (Getliņos vairs nav vietas), no jebkura biznesa veida, kas palīdz rīdziniekiem dzīvot un dod mums ienākumus un darba vietas.
7. Reformēsim pašvaldībai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi, nodrošinot, ka uzņēmumu padomēs to locekļus iecels Rīgas Dome uz tās sasaukuma laiku. Tiks decentralizēta SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, lai paaugstinātu apsaimniekošanas pakalpojumu konkurenci un kvalitāti.
8. Lielāka nozīme tiks piešķirta kopējā Rīgas vizuālā tēla izveidošanai ar daudz nopietnākām prasībām skatlogu, izkārtņu un mazo arhitektūras formu veidošanai.
Kamēr nav par vēlu – laiks atgūt pašcieņu!
Atjaunotā Rīga
Rīgai jaunu vadību!
Lai Rīga atjaunotu savu Hanzas laiku spožumu un kļūtu par Baltijas metropoli, partija “Pašcieņa” un apvienība “Tauta. Zeme. Valstiskums.” piedāvā 8 punktu programmu “Atjaunotā Rīga”.
1. Rīgas vadība nelietderīgi izlieto nodokļu naudu. Sadārdzināti iepirkumi ir ikdiena. Pārskatīsim esošo izdevumu, iestāžu un uzņēmumu lietderību, īpašu uzmanību pievēršot iepirkumiem un to sadārdzināšanas iemesliem. Jauniem iepirkumiem ieviesīsim prasību izstrādāt līdzekļu izlietojuma sociālekonomisko pamatojumu. Budžeta formēšanā ievērosim hierarhijas principu: vispirms pamatvajadzību apmierināšana, tad attīstības programmas un tikai pēc tam prestiža izdevumi. Atbalstīsim tikai lietderīgus komandējumus, bez līdz šim piekoptā politiskā tūrisma.
Izvērtēsim Rīgai piederošo nekustamo īpašumu (2,1miljardu eiro vērtībā) izmantošanas efektivitāti.
2. Rīga ir vienīgā Baltijas jūras valsts galvaspilsēta bez prāmju satiksmes. Jauna termināla celtniecība un prāmju satiksmes atjaunošana ir būtiska Rīgas ekonomiskās labklājības atjaunošanai reģionā.
Lai Rīgas centru atbrīvotu no sastrēgumiem un Daugavas krastmalu atdotu iedzīvotājiem, nepieciešams Austrumu maģistrāli savienot ar Daugavas pārvadu, bet intensīvo auto kustību gar Vecrīgu novadīt apakšzemes tunelī. Tā kā Rīgas centram apkārt ir dzelzceļš, jāizmanto sliežu ceļš, kura platums sakrīt ar tramvaja sliežu platumu, sabiedriskā transporta tīkla uzlabošanai.
Pagarinot no Pārdaugavas esošo tramvaja līniju līdz lidostai, izveidosim ērtu ātrgaitas tramvaja satiksmi bez nepieciešamības būvēt daudz dārgāko Rail Baltica trasi.
3. Tuvināsim pilsētas pārvaldi iedzīvotājiem. Katram Rīgas rajonam un priekšpilsētai būs savs centrs, ap kuru veidosies pakalpojumu iestādes, tirdzniecības centri, kafejnīcas un zemnieku tirdziņi. No domnieku vidus tiks iecelti atbildīgie par katra Rīgas rajona attīstību, kuri uzklausīs, atbildēs un īstenos dzīvē apkaimju iedzīvotāju iesniegtos priekšlikumus. Priekšlikumi, kurus parakstījuši 500 rajonu iedzīvotāju, tiks skatīti domes vai komiteju sēdēs. Centra un citu priekšpilsētu attīstība jāplāno atšķirīgi no Mežciema vai Purvciema. Būvnoteikumiem vēsturiskajā centrā jābūt atšķirīgiem no priekšpilsētu būvnoteikumiem.
Veicināsim apkaimju iedzīvotāju tuvināšanos un sociālo sadarbību, atbalstot dažādas interešu grupas sākot ar vietējo sporta un galda spēļu turnīriem līdz vietējo mākslinieku izstādēm un priekšnesumiem.
4. Kopš 2020.gada Rīgas iedzīvotāju skaits ir krities par 26% – līdz 600 tūkstošiem. Rīgas budžeta ienākumi (šobrīd 1,47 miljardi eiro) par 60% ir atkarīgi no rīdzinieku skaita. Ar nekustamā īpašuma nodokļa pazemināšanu panāksim brīvo platību aizpildīšanu. Lai risinātu “tukšo skatlogu”problemātiku Rīgas centrā, ieviesīsim īslaicīgas bezmaksas stāvēšanas principu (15 minūtes) pie pakalpojumu sniegšanas un tirdzniecības vietām.
5. Racionālas ēku un materiālās bāzes apsaimniekošanas rezultātā ietaupītos līdzekļus izlietosim piemaksām skolotājiem. Izglītība ir cilvēki, kuros ir jāiegulda resursi. Ievērojot skolēnu skaita mazināšanos, daļu skolu telpu izmantosim bērnudārzu vajadzībām. Skolas padarīsim par apkaimju sabiedriskajiem centriem, ieskaitot to sporta laukumus un bibliotēkas.
Sporta infrastruktūras pieejamības izlīdzināšanai starp Pārdaugavu un Rīgas centru, atbalstīsim daudzfunkcionāla centra izveidošanu Bišumuižā, kas būs pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti un veicinās sporta tūrisma attīstību pilsētā.
6. Rīgai jākļūst par uzņēmējiem visdraudzīgāko metropoli Baltijā. Izveidosim uzņēmēju konsultatīvo padomi, lai izstrādātu un īstenotu uzņēmējiem labvēlīgu investīciju vidi.
Samazināsim būvniecības projektu izskatīšanas termiņus.
Nebaidīsimies no ražošanas, no atkritumu utilizēšanas (Getliņos vairs nav vietas), no jebkura biznesa veida, kas palīdz rīdziniekiem dzīvot un dod mums ienākumus un darba vietas.
7. Reformēsim pašvaldībai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi, nodrošinot, ka uzņēmumu padomēs to locekļus iecels Rīgas Dome uz tās sasaukuma laiku. Tiks decentralizēta SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, lai paaugstinātu apsaimniekošanas pakalpojumu konkurenci un kvalitāti.
8. Lielāka nozīme tiks piešķirta kopējā Rīgas vizuālā tēla izveidošanai ar daudz nopietnākām prasībām skatlogu, izkārtņu un mazo arhitektūras formu veidošanai.
Kamēr nav par vēlu – laiks atgūt pašcieņu!
Number of candidates: 20
| Gender | Number of candidates | Percentage |
|---|---|---|
| Sieviete | 6 | 30,0% |
| Vīrietis | 14 | 70,0% |
| Age | Number of candidates | Percentage |
|---|---|---|
| 21-30 gadi | 2 | 10,0% |
| 31-40 gadi | 4 | 20,0% |
| 41-50 gadi | 6 | 30,0% |
| 51-60 gadi | 6 | 30,0% |
| 61-70 gadi | 1 | 5,0% |
| 71-80 gadi | 1 | 5,0% |
* Note: the age of the candidate is noted on the Election Day - Jūnijs 7, 2025.
Average age: 47,1 years
Oldest candidate: 74 years
Youngest candidate: 24 years
| Education | Number of candidates | Percentage |
|---|---|---|
| Augstākā | 17 | 85,0% |
| Vidējā | 3 | 15,0% |
| Citizenship | Number of candidates | Percentage |
|---|---|---|
| Latvija | 20 | 100,0% |
* Note: Due to the possibility of multiple citizenship, percentages can exceed 100%.
| Nationality | Number of candidates | Percentage |
|---|---|---|
| Latvietis/latviete | 19 | 95,0% |
| Nav norādīta | 1 | 5,0% |
| Eligibility for candidacy | Number of candidates | Percentage |
|---|---|---|
| Darbavieta | 2 | 10,0% |
| Deklarēta dzīvesvieta | 15 | 75,0% |
| Nekustamais īpašums | 3 | 15,0% |
| Place of residence | Number of candidates | Percentage |
|---|---|---|
| Rīga | 16 | 80,0% |
| Jelgava | 1 | 5,0% |
| Ādažu novads | 1 | 5,0% |
| Dobeles novads | 1 | 5,0% |
| Siguldas novads | 1 | 5,0% |
Last updated at: 11.04.2025. time 13:37