2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas
Latvijas Sociālistiskā partija
| Kandidāts | Kārtas nr. sarakstā | Dzimšanas gads | Darbavieta / nodarbošanās |
|---|---|---|---|
| Vladimirs Frolovs | 1. | 1953 | Latvijas Sociālistiskā partija, Līdzpriekšsēdētājs |
| Ingars Burlaks | 2. | 1985 | Latvijas Sociālistiskā partija, Līdzpriekšsēdētājs |
| Antons Klindžāns | 3. | 1981 | SIA Felzer, Menedžeris |
| Guna Āboliņa | 4. | 1973 | RP SIA "Rīgas satiksme", Transportlīdzekļa vadītājs |
| Juliuss Anšins | 5. | 1947 | Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācija, Valdes priekšsēdētājs |
| Viktors Paškovs | 6. | 1956 | Biedrība "Gods, Taisnīgums, Likumība", Izpilddirektors |
| Aleksandrs Petrovs | 7. | 1996 | Latvijas Universitāte, Doktorants |
| Oksana Suržikova | 8. | 1966 | Rīgas 75. pamatskola, Skolotāja |
| Vladimirs Ivanovs | 9. | 1967 | SIA Felzer, Noliktavas pārzinis |
| Renats Kaminskis | 10. | 1972 | Pašnodarbinātais, Jurists |
| Elīna Calko | 11. | 2000 | Pašnodarbināta persona, Ziedu studijas "Aprikos" vadītāja |
| Valerijs Bondarenko | 12. | 1957 | SIA "HD Logitics Group", Šoferis |
| Aivars Zahars | 13. | 1987 | SIA DV Serviss, Tehniķis |
| Jurijs Kirsanovs | 14. | 1984 | SIA "Danstils Transports", Tālbraucējs šoferis |
| Valerija Sočņeva | 15. | 1984 | MultiPass Platform Limited, Menedžeris |
| Ivars Gavars | 16. | 1972 | Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Māsu palīgs |
| Ernests Zariņš | 17. | 1980 | SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", Sētnieks-apkopējs |
| Vasilijs Podļesnijs | 18. | 1946 | Biedrība "Gods, Taisnīgums, Likumība", Valdes loceklis |
| Voldemārs Keneciuss | 19. | 1942 | Pensionārs |
| Ludmila Beibalajeva | 20. | 1955 | Pensionāre |
| Edvīns Linters | 21. | 1972 | SIA "Tilts", Noliktavas pārzinis |
| Inna Ramonene | 22. | 1947 | Pensionāre |
| Jevgēnijs Djačkovs | 23. | 2000 | Bezdarbnieka statuss |
Latvijas Sociālistiskās partijas programma
Pēc 2020.gada ārkārtas vēlēšanām, Rīgas domes valdošajai koalīcijai bija pieci gadi, lai izpildītu savus solījumus. Tomēr, tā sāka ar izdevumu palielināšanu sevis uzturēšanai, demonstrējot politiskā egoisma un vēlētāju interešu vērā neņemšanas piemēru.
Savu nespēju pārvaldīt pilsētu viņi centās slēpt aiz nacionālistiska populisma un demonstratīvas rusofobijas. Rezultātā - degradācija daudzās dzīves un pilsētas saimniecības jomās. Vēsturiskais Latvijas lepnums - Vecrīga - ir kļuvusi tukša. Mazais un vidējais bizness, tostarp tūrisma joma, atrodas uz izdzīvošanas robežas. Pilsētas industriālais un tranzīta potenciāls strauji degradējas, komunālā saimniecība, neraugoties uz pastāvīgu tarifu celšanu, grimst postā. Vara nekautrējas kompensēt savas neizdarības uz galvaspilsētas strādājošo vairākuma rēķina. Pilsētā valdošo acu priekšā pieņemas spēkā narkotiku tirdzniecība, nu jau pat mācību iestāžu tuvumā. Pilsētas ielas brūk, tās remontē nekvalitatīvi. Labiekārtošanas izdevumu skaitļi vedina domāt par varbūtēju korupciju. Atkritumu dalītās savākšanas ieviešana, tā vietā, lai uzlabotu ekoloģisko situāciju, radīja sadārdzinājumu iedzīvotājiem un sanitārā stāvokļa pasliktināšanos. Sociālie pakalpojumi, tostarp senioru un slimnieku aprūpe, kļūst arvien nepieejamāki, bet komunālie tarifi - darbaļaužu ģimenēm arvien nepaceļamāki. Komunikācijā ar pilsētniekiem, viņu problēmu risināšanas vietā, jūtama ņirgāšanās un birokrātija. Rīga nozīmīgākajos rādītājos arvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstu galvaspilsētām reģionā.
Ir pienācis laiks pateikt: DIEZGAN!
- valdošo parazitēšanas uz darbaļaužu sašķeltības;
- gadsimtiem jūras un sauszemes tirdzniecības ceļu krustpunktā esošās Eiropas valsts galvaspilsētas Rīgas vēsturiskās kultūru daudzveidības iznīcināšanas;
- nodokļu maksātāju līdzekļu nekaunīgas izšķērdēšanas, neapdomīgas pilsētas parādu audzēšanas, pēc korupcijas smakojošu projektu realizācijas;
- nebeidzamā pilsētas komunālo uzņēmumu tarifu kāpuma, kurš gremdē nabadzībā rīdzinieku ģimenes;
- narkotiku tirdzniecības, kura bendē jaunatni un grauj pilsētas nākotni;
Tuvākajos gados mūs visus gaida vispārēja valsts ekonomikas krituma padziļināšanās, pārmērīgas atkarības dēļ no arvien nespēcīgākās ES atbalsta. ES valdošās aprindas ir izvēlējušās ekonomikas militarizācijas ceļu uz sociālo problēmu risināšanas rēķina. Tas novedīs pie darbaļaužu dzīves līmeņa jūtamas pazemināšanās. Arī rīdzinieku, neatkarīgi no tā, vai viņi atbalsta šādu ceļu.
Apzinoties savu atbildību rīdzinieku priekšā, piedāvājam:
1. Pazemināt, ne mazāk kā par 20%, izdevumus pilsētvaras uzturēšanai. Atbrīvojušos līdzekļus novirzīt sociālās aizsardzības programmām, tostarp, maznodrošināto, pensionāru un daudzbērnu ģimeņu atbalstam.
2. Stingri apturēt jebkurus starpnacionālā naida kurināšanas mēģinājumus. Rīgai ir jābūt darbaļaužu solidaritātes pilsētai, nevis nacionālistisku provokāciju arēnai.
3. Stādīt par pilsētas Domes prioritāti vairāk darbavietas radošu un pašvaldības nodokļu bāzi palielinošu investīciju piesaisti. Šī darba dinamiskie rādītāji būs brīvi pieejami vēlētāju kontrolei.
4. Atbalstīt jaunatnes tehnoloģisko biznesu, kooperatīvu veidošanu jauno speciālistu piesaistei un noturēšanai darbam un dzīvei Rīgā.
5. Pārskatīt investīciju plānus par labu dzīvokļu un komunālās, kā arī transporta infrastruktūras remontam un modernizācijai. Nodrošināt darbu izpildes sabiedrisko kontroli.
6. Veikt masu kultūras un sporta pasākumu rīkošanas izdevumu auditu. Atrastās rezerves novirzīt populārāko bērnu sporta un radošo pulciņu atbalstam, to aprīkojuma atjaunošanai.
7. Saglabāt braukšanas atvieglojumus pensionāriem, studentiem un citām sociāli mazaizsargātām grupām.
8. Ieviest pilsētas atbalsta programmu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas un līdz viņa pilngadībai.
9. Nodrošināt sabiedrības līdzdalību Domes darba ar iedzīvotāju pieteikumiem un viņu iniciatīvu realizācijas kārtības un kvalitātes izvērtēšanā.
10. Veikt pašvaldības uzņēmumu funkcionālo auditu, ar mērķi samazināt izdevumus to darbībai un pārvaldībai, apturēt iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu tarifu pieaugumu. Ietaupīto novirzīt atvieglojumiem un palīdzībai trūcīgajiem pilsētas iedzīvotājiem.
Varu Rīgā tās iedzīvotājiem, nevis birokrātiem!
Pēc 2020.gada ārkārtas vēlēšanām, Rīgas domes valdošajai koalīcijai bija pieci gadi, lai izpildītu savus solījumus. Tomēr, tā sāka ar izdevumu palielināšanu sevis uzturēšanai, demonstrējot politiskā egoisma un vēlētāju interešu vērā neņemšanas piemēru.
Savu nespēju pārvaldīt pilsētu viņi centās slēpt aiz nacionālistiska populisma un demonstratīvas rusofobijas. Rezultātā - degradācija daudzās dzīves un pilsētas saimniecības jomās. Vēsturiskais Latvijas lepnums - Vecrīga - ir kļuvusi tukša. Mazais un vidējais bizness, tostarp tūrisma joma, atrodas uz izdzīvošanas robežas. Pilsētas industriālais un tranzīta potenciāls strauji degradējas, komunālā saimniecība, neraugoties uz pastāvīgu tarifu celšanu, grimst postā. Vara nekautrējas kompensēt savas neizdarības uz galvaspilsētas strādājošo vairākuma rēķina. Pilsētā valdošo acu priekšā pieņemas spēkā narkotiku tirdzniecība, nu jau pat mācību iestāžu tuvumā. Pilsētas ielas brūk, tās remontē nekvalitatīvi. Labiekārtošanas izdevumu skaitļi vedina domāt par varbūtēju korupciju. Atkritumu dalītās savākšanas ieviešana, tā vietā, lai uzlabotu ekoloģisko situāciju, radīja sadārdzinājumu iedzīvotājiem un sanitārā stāvokļa pasliktināšanos. Sociālie pakalpojumi, tostarp senioru un slimnieku aprūpe, kļūst arvien nepieejamāki, bet komunālie tarifi - darbaļaužu ģimenēm arvien nepaceļamāki. Komunikācijā ar pilsētniekiem, viņu problēmu risināšanas vietā, jūtama ņirgāšanās un birokrātija. Rīga nozīmīgākajos rādītājos arvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstu galvaspilsētām reģionā.
Ir pienācis laiks pateikt: DIEZGAN!
- valdošo parazitēšanas uz darbaļaužu sašķeltības;
- gadsimtiem jūras un sauszemes tirdzniecības ceļu krustpunktā esošās Eiropas valsts galvaspilsētas Rīgas vēsturiskās kultūru daudzveidības iznīcināšanas;
- nodokļu maksātāju līdzekļu nekaunīgas izšķērdēšanas, neapdomīgas pilsētas parādu audzēšanas, pēc korupcijas smakojošu projektu realizācijas;
- nebeidzamā pilsētas komunālo uzņēmumu tarifu kāpuma, kurš gremdē nabadzībā rīdzinieku ģimenes;
- narkotiku tirdzniecības, kura bendē jaunatni un grauj pilsētas nākotni;
Tuvākajos gados mūs visus gaida vispārēja valsts ekonomikas krituma padziļināšanās, pārmērīgas atkarības dēļ no arvien nespēcīgākās ES atbalsta. ES valdošās aprindas ir izvēlējušās ekonomikas militarizācijas ceļu uz sociālo problēmu risināšanas rēķina. Tas novedīs pie darbaļaužu dzīves līmeņa jūtamas pazemināšanās. Arī rīdzinieku, neatkarīgi no tā, vai viņi atbalsta šādu ceļu.
Apzinoties savu atbildību rīdzinieku priekšā, piedāvājam:
1. Pazemināt, ne mazāk kā par 20%, izdevumus pilsētvaras uzturēšanai. Atbrīvojušos līdzekļus novirzīt sociālās aizsardzības programmām, tostarp, maznodrošināto, pensionāru un daudzbērnu ģimeņu atbalstam.
2. Stingri apturēt jebkurus starpnacionālā naida kurināšanas mēģinājumus. Rīgai ir jābūt darbaļaužu solidaritātes pilsētai, nevis nacionālistisku provokāciju arēnai.
3. Stādīt par pilsētas Domes prioritāti vairāk darbavietas radošu un pašvaldības nodokļu bāzi palielinošu investīciju piesaisti. Šī darba dinamiskie rādītāji būs brīvi pieejami vēlētāju kontrolei.
4. Atbalstīt jaunatnes tehnoloģisko biznesu, kooperatīvu veidošanu jauno speciālistu piesaistei un noturēšanai darbam un dzīvei Rīgā.
5. Pārskatīt investīciju plānus par labu dzīvokļu un komunālās, kā arī transporta infrastruktūras remontam un modernizācijai. Nodrošināt darbu izpildes sabiedrisko kontroli.
6. Veikt masu kultūras un sporta pasākumu rīkošanas izdevumu auditu. Atrastās rezerves novirzīt populārāko bērnu sporta un radošo pulciņu atbalstam, to aprīkojuma atjaunošanai.
7. Saglabāt braukšanas atvieglojumus pensionāriem, studentiem un citām sociāli mazaizsargātām grupām.
8. Ieviest pilsētas atbalsta programmu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas un līdz viņa pilngadībai.
9. Nodrošināt sabiedrības līdzdalību Domes darba ar iedzīvotāju pieteikumiem un viņu iniciatīvu realizācijas kārtības un kvalitātes izvērtēšanā.
10. Veikt pašvaldības uzņēmumu funkcionālo auditu, ar mērķi samazināt izdevumus to darbībai un pārvaldībai, apturēt iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu tarifu pieaugumu. Ietaupīto novirzīt atvieglojumiem un palīdzībai trūcīgajiem pilsētas iedzīvotājiem.
Varu Rīgā tās iedzīvotājiem, nevis birokrātiem!
Kandidātu skaits: 23
| Dzimums | Kandidātu skaits | Procenti |
|---|---|---|
| Sieviete | 6 | 26,1% |
| Vīrietis | 17 | 73,9% |
| Vecums | Kandidātu skaits | Procenti |
|---|---|---|
| 21-30 gadi | 3 | 13,0% |
| 31-40 gadi | 3 | 13,0% |
| 41-50 gadi | 3 | 13,0% |
| 51-60 gadi | 6 | 26,1% |
| 61-70 gadi | 3 | 13,0% |
| 71-80 gadi | 4 | 17,4% |
| Vecāki par 80 gadiem | 1 | 4,3% |
* Piezīme: kandidātu vecums tiek rēķināts uz vēlēšanu dienu - 2025. gada 7. jūniju.
Vidējais vecums: 54,0 gadi
Vecākais kandidāts: 82 gadi
Jaunākais kandidāts: 24 gadi
| Izglītība | Kandidātu skaits | Procenti |
|---|---|---|
| Augstākā | 16 | 69,6% |
| Vidējā | 6 | 26,1% |
| Pamata | 1 | 4,3% |
| Pilsonības valsts | Kandidātu skaits | Procenti |
|---|---|---|
| Latvija | 23 | 100,0% |
* Piezīme: procentu summa neveido 100%, jo kandidātiem iespējamas vairākas pilsonības.
| Tautība | Kandidātu skaits | Procenti |
|---|---|---|
| Latvietis/latviete | 11 | 47,8% |
| Baltkrievs/baltkrieviete | 1 | 4,3% |
| Krievs/krieviete | 4 | 17,4% |
| Neizvēlēta | 7 | 30,4% |
| Kandidēšanas pamats | Kandidātu skaits | Procenti |
|---|---|---|
| Darbavieta | 2 | 8,7% |
| Deklarēta dzīvesvieta | 20 | 87,0% |
| Nekustamais īpašums | 1 | 4,3% |
| Dzīvesvieta | Kandidātu skaits | Procenti |
|---|---|---|
| Rīga | 20 | 87,0% |
| Jelgava | 1 | 4,3% |
| Jūrmala | 2 | 8,7% |
Pēdējais atjauninājums veikts: 02.04.2025. plkst. 16:26