2026. gada Saeimas vēlēšanas

Pirms četriem gadiem Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija un bezpartejiski profesionāļi apvienojās, lai piedāvātu alternatīvu – kompetentus cilvēkus, kas grib darīt, nevis runāt. Lai piedāvātu izvēli visiem, kas nav mierā ar valdību mazspēju, tiem, kas grib risinājumus un vēlas dzīvot drošā, uz attīstību orientētā valstī.
Esam bijuši gan valdībā, gan opozīcijā, izgājuši pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanu ugunskristības. No tām iznākuši stiprāki, saglabājot savus principus un pārliecību.
Vēlētāji savu uzticību ir apliecinājuši. Gan pašvaldību vēlēšanās, kur ieguvām lielāko deputātu pārstāvniecību vietvarās, gan Eiroparlamenta vēlēšanās. Šie nebija viegli gadi. Karš Ukrainā. Stagnējoša ekonomika. Enerģētikas krīze. Atpalicība no kaimiņiem. Augošs valsts parāds. Un valdība, kas bija atrauta no realitātes – lēmumi nokavēti, atbildība zudusi.
Nebeidzamie partiju strīdi noveda pie krīzes. Politiska krīze apdraudēja Latvijas drošību. Tad nāca risinājums – Andris Kulbergs.
Tikai četrus mēnešus pirms vēlēšanām atradās cilvēks, kurš spēja mērķtiecīgi apvienot politiskos spēkus, likt malā domstarpības un sākt strādāt. Bez solījumiem par brīnumiem. Ar skaidru un reālu mērķi: drošāka Latvija, kārtība valsts finansēs, cīņa pret izšķērdību un korupciju. Kopā ar komandu viņš ķērās pie darba nekavējoties.
Darāmā joprojām ir daudz. Četri mēneši nav pietiekami, lai atrisinātu to, kas krājies gadiem.
Andris Kulbergs un APVIENOTAIS SARAKSTS nāk ar konkrētu darba plānu un risinājumiem turpmākajiem gadiem.

Iekšējai un ārējai drošībai
Paplašināsim Valsts aizsardzības dienestu, piedāvājot papildu dienesta virzienus, kas nepieciešami visaptverošai valsts aizsardzībai. Stiprināsim Zemessardzes kaujas spējas, paplašināsim rezerves karavīru apmācību.
Pabeigsim austrumu robežas aizsardzības līniju un robežas novērošanas infrastruktūru. Attīstīsim dronu un pretdronu spējas, iesaistot vietējos ražotājus un paņemot labāko no Ukrainas pieredzes.
Civilajā aizsardzībā ieviesīsim reālistiskus krīžu plānus katram reģionam, izveidosim patvertņu tīklu, veiksim valsts rezervju auditu un slēgsim priekšlīgumus ar uzņēmumiem, lai spētu nekavējoties reaģēt krīzes situācijās. Stiprināsim kritiskās infrastruktūras noturību.
Stiprināsim policiju, robežsardzi un VUGD, tostarp ar apdraudējumiem atbilstošu materiāltehnisko un tehnoloģisko nodrošinājumu.

Atbildīgām investīcijām sabiedrības labumam
Mūsu prioritāte ir ieviest kārtību valsts finansēs, lai sasniegtu bezdeficīta bāzes budžetu četru gadu laikā.
Izveidosim Latvijas Attīstības fondu, kas pārvaldītu valsts aktīvus caurredzamā veidā, bez politiķu iejaukšanās, lai celtu aktīvu vērtību. Valsts kapitālsabiedrību vadības atalgojumu sasaistīsim ar konkrētiem rezultātiem, investīciju disciplīnu un pakalpojumu kvalitāti.
Pārskatīsim “Rail Baltica” apjomu uz minimālo realizējamo, ieviesīsim pilnu finanšu caurredzamību un izmaksu kontroli.
Publiskās investīcijas novirzīsim tur, kur tās rada ilgtermiņa vērtību: drošībai, enerģētikai, veselībai, izglītībai, mājokļiem, reģionālajai attīstībai.
Ekonomikas izrāvienam
Latvijai ir vajadzīgas ārējas investīcijas, vietējā kapitāla bāzes paplašināšana, produktivitātes, eksporta un algu izrāviens.
Stabilizēsim nodokļu politiku. Pārtrauksim nodokļu regulāru pārskatīšanu, kas traucē ilgtermiņa investīciju piesaistei.
Panāksim Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu pieņemšanu, lai ieviestu 10% likmi fiziskajām personām. Samazināsim nodokļu maksātāju administratīvo slogu.
Ēnu ekonomiku samazināsim ar motivāciju strādāt legāli, ne sodīšanu. Samazināsim IIN par ienākumiem no kapitāla pieauguma līdz 17%.
Saglabāsim UIN režīmu: peļņas aplikšanu ar nodokli tikai tad, kad tā tiek sadalīta dividendēs.
Valsts atbalstu koncentrēsim augstas pievienotās vērtības nozarēs, prioritizējot eksporta potenciālu, produktivitāti, pētniecības intensitāti, darba samaksu un drošības kritērijus. Samazināsim valsts tiešo iejaukšanos ekonomikā.
Izveidosim valsts garantiju programmu mājokļu būvniecībai reģionos, lai palielinātu kreditēšanu par 2 miljardiem. Samazināsim nesamērīgās prasības kredītņēmējiem un finanšu sektora kapitālā remonta birokrātijas sekas.
Sekmēsim publiskās un privātās partnerības projektus, īpaši aizsardzības, enerģētikas un infrastruktūras attīstībā.
Kļūsim par vienu no Eiropas līderiem jaunās ekonomikas regulējumu ieviešanā – mākslīgā intelekta, digitālās ekonomikas, kriptoaktīvu un intelektuālā īpašuma jomā.
Veidosim konkurētspējīgu vidi investīciju un augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no Latvijas sabiedroto valstīm, vienlaikus aizsargājot valsts drošības intereses.

Veselības un sociālajai aprūpei
Sakārtosim veselības aprūpes pārvaldību. Reformēsim kvotu sistēmu, ieviesīsim vienotu pierakstu, samazinot birokrātiju ārstiem un gaidīšanas laiku pacientiem.
Ieviesīsim valsts veselības apdrošināšanas modeli, kur nauda seko pacientam neatkarīgi no tā, vai ārstējas valsts vai sertificētā privātā iestādē.
NVD pārveidosim par fondu ar ilgtermiņa finanšu plānošanu.
Bērniem nodrošināsim savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu, paplašinot pakalpojumu pieejamību un stiprinot veselības aprūpi izglītības iestādēs.
Optimizēsim zāļu cenas ar caurredzamiem iepirkumiem un apjoma līgumiem, valsts lomu kompensējamo medikamentu piegādē. Pakāpeniski samazināsim līdzmaksājumus bērniem, senioriem un hronisku slimību pacientiem.
Novados piesaistīsim mediķus ar mērķstipendijām, mājokļu atbalstu un prakšu programmām.
Integrēsim veselības un sociālo aprūpi, stiprināsim paliatīvo un ilgstošās aprūpes pieejamību.

Reģionu, infrastruktūras un lauksaimniecības attīstībai
Izveidosim vienotu valsts un pašvaldību pakalpojumu plānošanas modeli izglītības pakalpojumu, civilās aizsardzības, sabiedriskā transporta, atkritumu pārvaldības un citās jomās.
Izveidosim taisnīgāku pašvaldību finanšu modeli, kas motivēs radīt darba vietas, piesaistīt investīcijas un palielināt pašu ieņēmumus.
Transportlīdzekļu nodokļus novirzīsim valsts autoceļiem, prioritāri tranzīta maģistrālēm, reģionālo centru savienojumiem un militārajai mobilitātei.
Stiprināsim Latvijas ostu, lidostu un speciālo ekonomisko zonu konkurētspēju.
Lauksaimniecībā iestāsimies par vienlīdzīgiem ES platību maksājumiem no 2028. gada, atbalstu ražojošiem lauksaimniekiem, vietējās pārstrādes attīstību, meliorācijas sakārtošanu, zemes politikas modernizāciju, jauno lauksaimnieku ienākšanu nozarē un lielāku vietējās pārtikas īpatsvaru publiskajā patēriņā.

Demogrāfijas, ģimeņu un sociālās drošības veicināšanai
Atbalstīsim jaunās un daudzbērnu ģimenes ar mājokļa grantiem, valsts garantijām un īres mājokļu programmām.
Nodrošināsim iespēju strādāt bērna kopšanas laikā, nezaudējot bērna kopšanas pabalstu.
Fiskāli atbildīgi atbalstīsim pensiju sistēmas sasaisti ar bērnu audzināšanu, atzīstot vecāku ieguldījumu un vienlaikus nesagraujot sistēmas ilgtspēju.
Mērķtiecīgi samazināsim vardarbību ģimenē: stiprināsim prevenciju, agrīnu risku atpazīšanu, sociālo dienestu kapacitāti, atbalstu cietušajiem un intervences programmas varmākām.
Veicināsim bērnu aizsardzību no vardarbības, adopciju un audžuģimeņu skaita pieaugumu.
Radīsim labvēlīgu nodokļu režīmu reemigrantiem uz četriem gadiem.
Imigrāciju īstenosim kontrolēti, uzturēšanās sasaistot uzturēšanās atļaujas ar tiesisku nodarbinātību, integrāciju un latviešu valodas apguvi.

Izglītībai, kultūrai, jaunatnei un sportam
Pilnveidosim “Skola2030”, sadarbojoties ar pedagogiem, vecākiem un skolām. Sakārtosim vērtēšanas sistēmu, organizēsim samērīgu eksāmenu norisi. Nodrošināsim iespējas iegūt daudzveidīgu izglītību atbilstoši bērnu un vecāku vajadzībām. Plašāk izmantosim mākslīgā intelekta risinājumus, lai palīdzētu skolotājiem un individualizētu mācību procesu.
Nodrošināsim agrīnu bērnu vajadzību diagnostiku un iespējas studēt visās atbalsta personāla programmās.
Pakāpeniski celsim pedagogu atalgojumu, sasaistot to ar slodzes sakārtošanu.
Izstrādāsim konkurētspējīgu profesionālās izglītības finansēšanas modeli, sagatavojot augstas kvalifikācijas speciālistus tehnikumos un profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Nodrošināsim profesionālās ievirzes skolu bāzes finansējumu, augstskolu inovāciju klāsterus drošības un ekonomikas jomās.
Nodrošināsim kultūras pieejamību reģionos, stabilu finansējumu amatierkolektīviem un radošo personu statusa pilnveidi.
Stiprināsim jauniešu pilsonisko izglītību, finansējumu iniciatīvām un praktisku līdzdalību.
Paplašināsim tautas sportu, treneru profesionālo attīstību un ilgtspējīgu sporta infrastruktūras finansēšanu.

Enerģētikas un dabas drošībai
Pārskatīsim zaļā kursa ieviešanu. Klimata mērķiem jābūt savienojamiem ar Latvijas konkurētspēju, enerģētisko un pārtikas drošību un dabas vērtību aizsardzību.
Kopā ar enerģētikas industriju meklēsim risinājumus elektrības cenas samazināšanai energoietilpīgiem uzņēmumiem.
Palielināsim stratēģiskas gāzes un naftas produktu rezerves, ar caurredzamu pārvaldību un efektīvu iepirkumu politiku, samazinot cenu lēcienus apkures sezonā.
Virzīsim modulāro kodolreaktoru izpēti, atjaunojamo energoresursu attīstību ar skaidriem drošības, vides un pašvaldību līdzdalības noteikumiem, kā arī enerģijas uzkrāšanas un starpsavienojumu projektus.
Vietējiem ražotājiem radīsim iespēju slēgt tiešos elektroenerģijas piegādes līgumus ar uzņēmumiem un kopienām.
Sekmēsim augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu Latvijā no Latvijas mežiem.
Dabas politikā aizsargāsim mežus, ūdeņus, augsni un bioloģisko daudzveidību, nepieļaujot birokrātisku aizliegumu politiku bez kompensācijām un saimnieciska līdzsvara.

Jaunai valsts pārvaldei
Ieviesīsim skaidrus augstāko amatpersonu rezultātu rādītājus un rotāciju. Personiskai atbildībai par pieņemtajiem lēmumiem jākļūst par valsts pārvaldes normu. Reformēsim Civildienesta likumu.
Birokrātiju samazināsim pēc vienkārša principa: katrai jaunai prasībai jāaizstāj vai jāvienkāršo esošā.
Centralizēsim valsts IKT pārvaldību, lai stiprinātu pasūtītāja kompetenci un celtu pakalpojumu kvalitāti. Primāri ieviesīsim tirgū pieejamus risinājumus, stiprinot nozares eksporta potenciālu un plaši ieviesīsim MI rīkus pakalpojumu automatizācijai.
Vienkāršosim mazos publiskos iepirkumus, lielajiem izveidosim kompetences centrus, nodrošināsim publisku budžeta datu pieejamību līdz rēķinu līmenim.

Latvijas vārdam Eiropā un pasaulē
Iestājamies par stipru Latviju stiprā NATO un ES, ciešā sadarbībā ar ASV, Apvienoto Karalisti, Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un demokrātiskajiem sabiedrotajiem.
Turpināsim nelokāmu atbalstu Ukrainai, vienlaikus stiprinot Latvijas aizsardzības industriju, militāro mobilitāti un noturību pret Krievijas agresiju un hibrīduzbrukumiem.
Eiropas Savienībā konsekventi aizstāvēsim Latvijas intereses – vienlīdzīgus lauksaimniecības maksājumus, konkurētspējīgu enerģētiku, mazāk birokrātijas, investīcijas drošībā un spēcīgu Eiropas Savienības austrumu robežu.
Aktīvāk izmantosim ES brīvās tirdzniecības līgumus Latvijas eksporta palielināšanai.

Neesam šeit, lai sacenstos ar lielākajiem solītājiem. Gaisā pasviestu ideju un utopisku plānu netrūkst. Trūkst reālu, konkrētu, pabeigtu risinājumu. Tādu, kas tiešām kaut ko maina. Mūs interesē nevis process procesa dēļ, bet rezultāts.
Nenākam graut. Nākam labot un celt.
Latvijas cilvēki ir pelnījuši līderus, kas strādā un uzņemas atbildību.

Number of candidates: 125

Gender	Number of candidates	Percentage
Sieviete	39	31,2%
Vīrietis	86	68,8%

Education	Number of candidates	Percentage
Augstākā	117	93,6%
Vidējā	8	6,4%

Nationality	Number of candidates	Percentage
Latvietis/latviete	119	95,2%
Lietuvietis/lietuviete	1	0,8%
Polis/poliete	1	0,8%
Ukrainis/ukrainiete	1	0,8%
Vācietis/vāciete	1	0,8%
Nav norādīta	2	1,6%

Marital statuses	Number of candidates	Percentage
ATRAITNIS	2	1,6%
NAV NORĀDĪTS	10	8,0%
NEPRECĒJIES	14	11,2%
PRECĒJIES	90	72,0%
ŠĶĪRIES	9	7,2%

Place of residence	Number of candidates	Percentage
Rīga	36	28,8%
Daugavpils	2	1,6%
Jelgava	3	2,4%
Jūrmala	6	4,8%
Liepāja	7	5,6%
Rēzekne	3	2,4%
Ventspils	3	2,4%
Aizkraukles novads	2	1,6%
Alūksnes novads	1	0,8%
Ādažu novads	7	5,6%
Balvu novads	2	1,6%
Bauskas novads	2	1,6%
Cēsu novads	1	0,8%
Dienvidkurzemes novads	1	0,8%
Dobeles novads	4	3,2%
Gulbenes novads	1	0,8%
Jelgavas novads	2	1,6%
Jēkabpils novads	2	1,6%
Krāslavas novads	2	1,6%
Kuldīgas novads	1	0,8%
Ķekavas novads	3	2,4%
Limbažu novads	3	2,4%
Līvānu novads	1	0,8%
Ludzas novads	1	0,8%
Mārupes novads	3	2,4%
Ogres novads	4	3,2%
Olaines novads	1	0,8%
Preiļu novads	1	0,8%
Rēzeknes novads	3	2,4%
Ropažu novads	4	3,2%
Salaspils novads	1	0,8%
Saulkrastu novads	1	0,8%
Siguldas novads	1	0,8%
Smiltenes novads	3	2,4%
Talsu novads	2	1,6%
Tukuma novads	2	1,6%
Valkas novads	1	0,8%
Valmieras novads	1	0,8%
Ventspils novads	1	0,8%