2026. gada Saeimas vēlēšanas

PARTIJAS PAMATIDEJA

Mūsu solījums vēlētājam ir mazāks valsts aparāts, vairāk brīvības cilvēkam, reāls atbalsts bērniem un miers mūsu mājās. Mēs iestājamies par klasisku, konservatīvu un savstarpēji cieņpilnu sabiedrību, kurā valsts nejaucas cilvēka privātajā dzīvē, uzņēmējdarbībā un personiskajās izvēlēs. Mūsu kultūras, valodas un identitātes pamatā ir kristīgās un tradicionālās Eiropas vērtības. Valsts institūcijām un izglītības iestādēm ir pienākums tās sargāt un nodot nākamajām paaudzēm, atsakoties no modernajiem sociālajiem eksperimentiem un ideoloģijām, kas šķeļ sabiedrību.

1. TAUTAS PAMATS: ĢIMENE, BĒRNI UN IZGLĪTĪBA

Mūsu valsts pastāvēšanas jēga ir tās cilvēki, tāpēc valsts politikas centrā mēs izvirzām tradicionālo ģimeni, radikālu atbalstu dzimstībai un izglītības sistēmas pilnīgu pārveidi. Bērns ir absolūta prioritāte.

Atbalsts daudzbērnu ģimenēm - iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšana

Ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērni, sniedz vislielāko ieguldījumu mūsu valsts un tautas nākotnē. Protams, šajās ģimenēs aug nākamie skolotāji, ārsti, karavīri, uzņēmēji, zinātnieki un vecāku paaudzes uzturētāji. Bērnu audzināšana nav privāta izklaide vai hobijs, bet gan sabiedriski nozīmīga misija, no kuras ir atkarīga Latvijas nākotne.

Šodien demogrāfiskā situācija Latvijā ir kritiska. Mēs nevaram vienlaikus runāt par valsts attīstību un ignorēt ģimenes, kuras uzņemas vislielāko atbildību par nākamajām paaudzēm. Valstij ir pienākums ne tikai vārdos slavēt daudzbērnu ģimenes, bet arī reāli samazināt to finansiālo slogu.

Tāpēc mēs atbrīvosim daudzbērnu ģimenes no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas, ļaujot vecākiem nopelnīto naudu atstāt ģimenes budžetā. Šie līdzekļi tiks ieguldīti bērnu pārtikā, izglītībā, veselībā, sportā, mājoklī un citās vajadzībās, nevis izšķīdīs valsts birokrātijā.

Tas nav pabalsts. Tā nav dāvana. Tā ir taisnīga atziņa, ka ģimenes, kuras audzina trīs un vairāk bērnus, jau tagad dara darbu, kuru neviena valsts iestāde nespēj aizvietot. Ja ģimene rada nākamos nodokļu maksātājus un uztur tautas pastāvēšanu, valstij nav morālu tiesību šīs ģimenes sodīt ar lielāku nodokļu slogu.

Šāda politika ir arī spēcīgs ieguldījums ģimenes institūta stiprināšanā. Valsts ar saviem lēmumiem vienmēr signalizē, ko tā uzskata par vērtību. Ja valsts piešķir priekšrocības azartspēlēm, birokrātijai vai dažādiem projektiem, bet ne ģimenēm ar bērniem, tā faktiski pasaka, ka bērni nav prioritāte. Mēs uzskatām pretēji - stipra ģimene ir stipras valsts pamats.

Atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli daudzbērnu ģimenēm, mēs skaidri apliecināsim, ka Latvijā bērnu audzināšana tiek cienīta ne tikai svētku runās, bet arī valsts politikā, jo ģimene nav izdevums. Ģimene ir ieguldījums. Un daudzbērnu ģimenes ir Latvijas lielākā bagātība.

Valsts garantēs vismaz 5000 eiro vienreizēju pabalstu par katra bērna piedzimšanu, sniedzot drošības sajūtu vecākiem.
Ģimenes valsts pabalsta apmērs Latvijas pilsoņiem mēnesī
• par bērnu vecumā līdz 2 gadiem – 1000 eiro;
• par vienu bērnu no 2 gadu vecuma – 100 eiro;
• par diviem bērniem no 2 gadu vecuma – 300 eiro (150 eiro par katru bērnu);
• par trīs bērniem no 2 gadu vecuma – 900 eiro (300 eiro par katru bērnu);
• par četriem un vairāk bērniem – 400 eiro par katru bērnu.
Visi valsts un pašvaldību pakalpojumi ģimenēm, kurās aug 3 un vairāk bērni, būs pieejami ārpus kārtas kā absolūta prioritāte, izbeidzot vecāku dzenāšanu pa birokrātijas gaiteņiem.

Cilvēcīga un pieejama izglītība:

Mājasdarbu sistēma tiks pilnībā atcelta, lai viss mācību process un vielas apguve paveiktos skolā, ļaujot vakaros ģimenei būt kopā.

Likvidēsim absurdo sistēmu, kas liedz labot atzīmes, un atgriezīsim taisnīgu un motivējošu vērtēšanu, kur bērnam ir dota iespēja mācīties no kļūdām. Bērnam ir tiesības kļūdīties, jo tikai tā notiek dzīve.

Valsts nodrošinās bezmaksas ēdināšanu visiem bērniem no pirmsskolas līdz pat vidusskolas pēdējai klasei.

Pirmsskolas izglītības iestādēm un sākumskolām ir jābūt maksimāli tuvu bērna dzīvesvietai.

Valsts garantēs un nodrošinās kvalitatīvas vidējās izglītības ieguvi ikvienam jaunietim.

Pacelsim izglītības latiņu, piesaistot spēcīgus ārvalstu mācību spēkus un pārņemot labāko starptautisko praksi, nezaudējot nacionālās vērtības. Lai arī ko tas maksātu.

2. TAUSTĀMA LABKLĀJĪBA UN NODOKĻU SAMAZINĀŠANA

Valstij ir jābeidz pārlieku aplikt ar nodokļiem savus pilsoņus un jānodrošina, ka cilvēku nopelnītā nauda paliek viņu pašu maciņos.

Nodokļu sloga mazināšana pamatvajadzībām:

Pārtikas produktiem noteiksim PVN likmi 12 procentu apmērā.

Elektrībai un gāzei tiks piemērota samazinātā PVN likme 12 procentu apmērā.

Visiem medikamentiem PVN likme tiks samazināta līdz 5 procentu apmērā, jo slimība nedrīkst būt slogs, uz kura rēķina valsts audzē budžetu.

Mēs pilnībā atcelsim nekustamā īpašuma nodokli mājsaimniecībām par to vienīgo mājokli.

Cieņa senioriem un personām ar invaliditāti:

Nodrošināsim bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem visā Latvijas teritorijā, sniedzot pilnīgu mobilitāti.

Mērķtiecīgi atbalstīsim personas ar invaliditāti, nodrošinot pieejamu vidi, modernus tehniskos palīglīdzekļus un reālu integrāciju darba tirgū.

Cilvēka aizsardzība pret birokrātiju un krīzēm:

Izveidosim automātisku atbalsta piešķiršanas sistēmu, kur dati salīdzināsies paši un palīdzība nonāks pie cilvēka bez iesniegumu rakstīšanas.

Ar likumu aizliegsim krīzes laikos atsavināt cilvēku vienīgo nekustamo īpašumu un piemērot soda naudas par komunālo pakalpojumu parādiem.

3. PIEEJAMA VESELĪBAS APRŪPE UN KULTŪRAS IDENTITĀTE

Veselības sistēmas uzdevums ir ārstēt cilvēkus, nevis dzenāt tos pa garām rindām, savukārt kultūrai ir jānostiprina nacionālā pašapziņa.

Valsts garantēs un nodrošinās primārās medicīnas jeb ģimenes ārstu, speciālistu un medmāsu reālu un ātru pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Tiks ieviests vienots un integrēts medicīnas izglītības process, kas vērsts uz jauno speciālistu ātrāku integrāciju darba tirgū, likvidējot vietu trūkumu rezidentūrā.

4. LABVĒLĪGA UN BRĪVA VIDE UZŅĒMĒJDARBĪBAI

Bagātību rada brīvi un drosmīgi uzņēmēji, nevis ierēdņi. Mēs esam par vietējo uzņēmēju un kapitālu, nevis ārvalstu lētā darbaspēka importu.

Latvija – Eiropas nodokļu un investīciju centrs Mēs pārveidosim Latvijas nodokļu politiku par konkurētspējīgāko reģionā, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, uzņēmumus un nodokļu rezidentus. Lai Latvija kļūtu par pievilcīgāko vietu biznesa attīstībai, mēs samazināsim kapitāla pieauguma nodokli un uzņēmumu peļņas sadales nodokli (UIN) līdz 15%. Zemākas likmes nodrošinās lielākus nodokļu ieņēmumus ilgtermiņā, jo uzņēmēji un kapitāls izvēlēsies palikt un maksāt nodokļus Latvijā. Īpaši mērķtiecīgu programmu vērsīsim uz ārvalstu investoriem un uzņēmējiem, radot vienkāršus un pievilcīgus nosacījumus, lai viņi izvēlētos Latviju kā savu pamata nodokļu rezidenci un holdinga centru.

Brīvprātīgs 2. pensiju līmenis un iedzīvotāju izvēles brīvība Mēs pārveidosim 2. fondēto pensiju līmeni par pilnībā brīvprātīgu, izbeidzot banku lobiju un to neremdināmo apetīti uz iedzīvotāju uzkrājumu rēķina. Ikvienam strādājošajam ir jābūt tiesībām pašam lemt par savu nopelnīto naudu. Mēs nodrošināsim izvēles brīvību: turpināt veikt iemaksas, atstāt jau uzkrāto kapitālu esošajā plānā vai arī izņemt uzkrāto naudu un rīkoties ar to pašam. Valsts nedrīkst piespiest cilvēkus barot finanšu sektoru.

Katram jaunam uzņēmumam tiks piemērotas 270 dienu atliktas nodokļu brīvdienas, ļaujot biznesam nostāties uz kājām pirms nodevu maksāšanas.

Pārveidosim institūciju Altum par pilnvērtīgu Valsts Investīciju banku, kas nodrošinās lētāku un tiešu finanšu resursu pieejamību pašmāju ražošanai un eksportam.

Pašnodarbinātajiem, mazajiem saimniekiem un amatniekiem tiks ieviests viens, vienkāršots un fiksēts nodokļu maksāšanas veids, pilnībā izskaužot sarežģītu grāmatvedību.

5. REFORMAS IEKŠLIETĀS UN TIESLIETĀS: SPĒCĪGA IEKŠĒJĀ DROŠĪBA

Mēs iestājamies par stingru un nacionālajās interesēs balstītu migrācijas politiku. Latvijas pienākums ir aizsargāt savu tautu, valodu, kultūru, drošību un dzīves telpu. Mēs kategoriski iebilstam pret masveida migrāciju un migrācijas kvotām, kas tiek uzspiestas no ārpuses. Latvijai pašai ir tiesības lemt, kas drīkst ieceļot, uzturēties un iegūt tiesības dzīvot mūsu valstī.

Mēs uzskatām, ka valsts robeža nav formalitāte, bet gan valsts pastāvēšanas pamats. Nekādas ekonomiskas, politiskas vai ideoloģiskas intereses nevar būt svarīgākas par Latvijas iedzīvotāju drošību un nākotni. Prioritāte vienmēr ir Latvijas cilvēki, Latvijas ģimenes un Latvijas valsts intereses. Latvija nav pasaules sociālais dienests, un mūsu pienākums ir vispirms rūpēties par savējiem.

Iekšējā drošība tiks sakārtota pēc būtības, sniedzot reālu atbalstu tiem, kas mūs sargā ikdienā, un vēršoties pret sistēmas vājajiem punktiem.

Lai izskaustu korupciju un piesaistītu labākos kadrus, mēs dubultosim algas policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem.

Nodrošināsim Drošības akadēmijas izveidi, lai sagatavotu augstākā līmeņa vietējos speciālistus iekšlietu jomā.

Izveidosim modernāko ekspertīžu centru Eiropā, kas ļaus noziegumus izmeklēt visaugstākajā līmenī, izmantojot modernākās tehnoloģijas.

6. VALSTS AIZSARDZĪBA UN ĀRPOLITIKA

Mēs skatāmies uz pasauli bez rozā brillēm. Latvijas valsts galvenais uzdevums ir nosargāt savus iedzīvotājus, savu zemi un savu mieru.
Krievijas un Ukrainas konfliktā Latvija neieņems aktīvu, priekšplānā ejošu pozīciju, kas nepamatoti palielina riskus mūsu pašu drošībai. Mūsu fokuss ir pragmatiska reālpolitika, diplomātija un miers.

Latvijas galvenā militārā prioritāte būs pašmāju dronu ražošanas, pretgaisa aizsardzības un elektroniskās cīņas sistēmu tūlītēja un masveidīga ieviešana Nacionālajos bruņotajos spēkos. Mēs izveidosim modernu bezpilota aparātu pilotu apmācības sistēmu un investēsim inovatīvu militāro tehnoloģiju attīstībā tepat Latvijā. Attīstot spēcīgu un tehnoloģiski pārāku "dronu armiju", mēs panāksim asimetrisku militāro pārspēku, kas spēj atturēt jebkuru potenciālo apdraudējumu.

Mērķtiecīgi atbalstīsim militāro prasmju apguvi sabiedrībā, lai ikviens pilsonis un struktūra zinātu savu lomu krīzes situācijā.

Mums ir kopēja Eiropas Savienības ārpolitika, kuras ietvaros mēs darbojamies kā pragmatiski partneri, aizstāvot savas nacionālās ekonomiskās intereses.

7. VALSTS PĀRVALDE: BIROKRĀTIJAS LIKVIDĒŠANA UN VARA TAUTAI

Esošā politiskā sistēma ir atsvešinājusies no cilvēkiem, tāpēc mēs samazināsim valsts aparātu un dosim tautai tiesības lemt par savu likteni.

Mēs panāksim Satversmes grozījumus, lai Latvijas Valsts prezidentu turpmāk vēlētu visa tauta, nodrošinot viņam reālu mandātu parlamenta varas sabalansēšanai.

Samazināsim referenduma ierosināšanai nepieciešamo slieksni līdz 50 000 parakstu un ieviesīsim mūsdienīgus, drošus e-referendumus.

Veiksim pilnīgu valsts pārvaldes reorganizāciju, lai optimizētu un samazinātu strādājošo ierēdņu skaitu, kā arī veiksim masveida normatīvo aktu vienkāršošanu.

Uzliksim par pienākumu publiskā sektora iestādēm un valsts inspekcijām vispirms konsultēt un sadarboties, nevis sodīt. Ar likumu tiks aizliegts plānot soda naudas kā iestāžu darbības kritēriju.

Valsts ieņēmumu dienests un citas kontroles iestādes turpmāk būs palīgs nodokļu aprēķināšanā un uzņēmējdarbībā, nevis represīvs sodīšanas instruments.

Ieviesīsim pilnīgu elektronisko dokumentu apriti un noteiksim stingru aizliegumu iestādēm pieprasīt no cilvēka informāciju vai izziņas, kas jau ir pieejamas citās valsts datubāzēs. Datiem ir jāstaigā pašiem.

Number of candidates: 73

Gender	Number of candidates	Percentage
Sieviete	29	39,7%
Vīrietis	44	60,3%

Education	Number of candidates	Percentage
Augstākā	40	54,8%
Vidējā	30	41,1%
Pamata	3	4,1%

Nationality	Number of candidates	Percentage
Latvietis/latviete	65	89,0%
Krievs/krieviete	3	4,1%
Polis/poliete	1	1,4%
Ukrainis/ukrainiete	1	1,4%
Vācietis/vāciete	1	1,4%
Nav norādīta	2	2,7%

Marital statuses	Number of candidates	Percentage
NAV NORĀDĪTS	7	9,6%
NEPRECĒJIES	20	27,4%
PRECĒJIES	31	42,5%
ŠĶĪRIES	15	20,5%

Place of residence	Number of candidates	Percentage
Rīga	22	30,1%
Daugavpils	1	1,4%
Jelgava	1	1,4%
Jūrmala	4	5,5%
Liepāja	1	1,4%
Ventspils	1	1,4%
Ādažu novads	1	1,4%
Bauskas novads	5	6,8%
Dienvidkurzemes novads	2	2,7%
Dobeles novads	2	2,7%
Jelgavas novads	3	4,1%
Krāslavas novads	1	1,4%
Ķekavas novads	5	6,8%
Līvānu novads	1	1,4%
Madonas novads	2	2,7%
Mārupes novads	3	4,1%
Ogres novads	4	5,5%
Olaines novads	1	1,4%
Ropažu novads	2	2,7%
Salaspils novads	2	2,7%
Saulkrastu novads	3	4,1%
Siguldas novads	2	2,7%
Valmieras novads	1	1,4%
Ventspils novads	1	1,4%
Dzīvesvietas Latvijā nav	2	2,7%