2026. gada Saeimas vēlēšanas

Latvija šobrīd atrodas izvēles priekšā — turpināt esošo kursu vai mainīt valsts attīstības virzienu, lai tā kalpotu saviem iedzīvotājiem, nevis ārējiem politiskajiem un ekonomiskajiem interesēm. Šī programma piedāvā skaidru alternatīvu: stiprāku ekonomiku, taisnīgāku valsts pārvaldi, sociālo drošību un reālu neatkarību lēmumu pieņemšanā. Tās mērķis ir atjaunot uzticību valstij un nodrošināt, ka Latvijas attīstības centrā ir cilvēks, ģimene un nacionālās intereses.

NACIONĀLĀS INTERESES UN ĀRPOLITIKA
1. Atjaunot ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju visās nozarēs, kur tas atbilst Latvijas Republikas interesēm.
- Veicināt tranzīta nozares attīstību.
- Atbalstīt rūpniecības izaugsmi.
- Palielināt lauksaimniecības produkcijas eksporta iespējas.
- Radīt jaunas darba vietas Latvijas iedzīvotājiem.

2. Pārskatīt Latvijas dalību ekonomiskajās sankcijās.
- Izvērtēt to ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
- Nepieļaut lēmumus, kas kaitē vietējiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
- Atteikties no sankcijām, kas grauj Latvijas ekonomiku.

3. Atteikšanās no ārvalstu finansēšanas par Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem. Budžeta līdzekļu prioritāra novirzīšana Latvijas iedzīvotāju vajadzībām.

4. Starptautisko līgumu pārskatīšana enerģētikas jomā un patstāvīgas politikas īstenošana gāzes, degvielas un citu energoresursu iepirkumos, vadoties no valsts ekonomiskā izdevīguma.

5. Valsts neitralitātes atjaunošana un atteikšanās no dalības militāros konfliktos starp citām valstīm.

6. Nodrošināt, ka valsts budžeta līdzekļi prioritāri tiek novirzīti Latvijas iedzīvotāju vajadzībām.
- Veselības aprūpei.
- Izglītībai.
- Sociālajai aizsardzībai.
- Infrastruktūras attīstībai.

7. Veidot neatkarīgāku enerģētikas politiku.
- Pārskatīt starptautiskās vienošanās enerģētikas jomā.
- Iegādāties energoresursus pēc ekonomiskā izdevīguma principa.
- Stiprināt enerģētisko drošību.

8. Atbalstīt Latvijas neitralitātes principu starptautiskajās attiecībās.
- Izvairīties no iesaistīšanās citu valstu militāros konfliktos.
- Koncentrēties uz Latvijas drošības un interešu aizsardzību.

VALSTS PĀRVALDE UN PILSOŅU TIESĪBAS
1. Pārskatīt krimināllietas, kurās pastāv politiskas vajāšanas pazīmes.
- Nodrošināt taisnīgu izvērtēšanu.
- Reabilitēt nepamatoti cietušās personas.

2. Nodrošināt plašākas iespējas krievu valodas lietošanai.
- Uzņēmējdarbībā.
- Sabiedriskajā dzīvē.
- Ikdienas saziņā.

3. Likvidēt nepilsoņa statusu.
- Vienkāršot pilsonības iegūšanas kārtību pastāvīgajiem valsts iedzīvotājiem.

4. Stiprināt deputātu personisko atbildību.
- Atcelt iespēju balsojumos atturēties.
- Katram deputātam jābalso „par” vai „pret”.

5. Ieviest politisko atbildību amatpersonām.
- Noteikt atbildību par valstij nodarītajiem zaudējumiem.
- Veicināt atklātu un atbildīgu pārvaldību.

6. Atteikties no obligātā valsts aizsardzības dienesta.

EKONOMIKA UN VALSTS FINANSES
1. Veidot bezdeficīta valsts budžetu.
- Veidot valsts budžetu bez kredītu un aizņēmumu piesaistes.

2. Ieviest nulles budžeta principu.
- Regulāri pārskatīt visas budžeta pozīcijas.
- Pamatot katru izdevumu.

3. Samazināt birokrātiju.
- Apvienot ministrijas:
Aizsardzības ministriju ar Iekšlietu ministriju.
Izglītības un zinātnes ministriju ar Kultūras ministriju.
Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju.
Likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju.

- Samazināt administratīvās izmaksas.
- Paaugstināt pārvaldes efektivitāti.

4. Samazināt Saeimas deputātu skaitu no 100 uz 50.

5. Ieviest tautas vēlētu Valsts prezidentu.
- Nodrošināt, ka Latvijas Valsts prezidentu tiešās vēlēšanās ievēl Latvijas pilsoņi.
- Stiprināt sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē.
- Palielināt Valsts prezidenta demokrātisko leģitimitāti un atbildību vēlētāju priekšā.
- Izvērtēt nepieciešamos grozījumus Satversmē, lai ieviestu tiešas prezidenta vēlēšanas.

6. Četru gadu laikā samazināt valsts pārvaldes aparātu par 30%.
- Samazināt ierēdņu skaitu.
- Samazināt uzturēšanas izmaksas.
- Saglabāt pakalpojumu kvalitāti.

7. Nodrošināt sociāli pieejamu elektroenerģiju Latvijas ģimenēm.
- Izmantot valsts hidroelektrostaciju potenciālu.
- Noteikt sociālo patēriņa apjomu par pazeminātu cenu.

8. Veikt valsts parāda restrukturizācijas izvērtējumu.

9. Samazināt PVN līdz 12% pamatpārtikas produktiem.

10. Samazināt PVN līdz 5% recepšu medikamentiem.

11. Likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu.

12. Atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim.

VESELĪBAS APRŪPE
1. Palielināt veselības aprūpes finansējumu.

2. Samazināt rindas uz medicīniskajiem pakalpojumiem.

3. Attīstīt valsts medicīnas sistēmu.
- Uzlabot medicīnas pieejamību reģionos.
- Modernizēt medicīnas iestādes.

IZGLĪTĪBA
1. Atteikties no programmas „Skola 2030”.

2. Izveidot jaunu izglītības sistēmas programmu.

3. Nodrošināt iespēju iegūt izglītību dzimtajā valodā (krievu valodā, lietuviešu valodā, angļu valodā, poļu valodā u.c.)

4. Nodrošināt iespēju apgūt izglītību krievu valodā.
- Izvērtēt pieprasījumu pēc izglītības programmām krievu valodā.
- Nodrošināt valsts finansētu mazākumtautību izglītību.
- Garantēt brīvu izglītības iestāžu izvēli.
- Veicināt kvalitatīvu bilingvālo izglītību, vienlaikus nodrošinot augstu latviešu valodas prasmes līmeni.
- Radīt iespēju skolēniem saglabāt un attīstīt savu dzimto valodu un kultūras identitāti.

DEMOGRĀFIJA UN SOCIĀLĀ POLITIKA
1. Izstrādāt visaptverošu dzimstības veicināšanas programmu.

- Finansiāls atbalsts ģimenēm.
- Mājokļu pieejamības uzlabošana.
- Bērnu aprūpes pakalpojumu attīstība.

2. Palielināt atbalstu jaunajām ģimenēm un daudzbērnu vecākiem.

3. Izstrādāt jaunu remigrācijas programmu.
- Veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā.
- Sniegt praktisku valsts un pašvaldību atbalstu atgriešanās procesā.

4. Radīt labvēlīgus apstākļus kvalificētu speciālistu atgriešanai.
- Veicināt konkurētspējīgu darba vietu radīšanu.
- Atbalstīt jauniešu palikšanu Latvijā.


5. Stiprināt sociālo aizsardzību.
- Pensionāriem.
- Daudzbērnu ģimenēm.
- Personām ar invaliditāti.
- Citām nabadzības riskam pakļautām grupām.

6. Nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Number of candidates: 38

Gender	Number of candidates	Percentage
Sieviete	19	50,0%
Vīrietis	19	50,0%

Education	Number of candidates	Percentage
Augstākā	21	55,2%
Vidējā	15	39,5%
Pamata	2	5,3%

Nationality	Number of candidates	Percentage
Latvietis/latviete	3	7,9%
Baltkrievs/baltkrieviete	1	2,6%
Ebrejs/ebrejiete	1	2,6%
Krievs/krieviete	21	55,4%
Lietuvietis/lietuviete	1	2,6%
Nav norādīta	11	28,9%

Marital statuses	Number of candidates	Percentage
ATRAITNIS	2	5,3%
NAV NORĀDĪTS	7	18,4%
NEPRECĒJIES	12	31,6%
PRECĒJIES	17	44,7%

Place of residence	Number of candidates	Percentage
Rīga	33	86,9%
Jūrmala	1	2,6%
Ķekavas novads	1	2,6%
Mārupes novads	1	2,6%
Ropažu novads	2	5,3%