2026. gada Saeimas vēlēšanas

"PROGRESĪVIE"

Candidate Electoral district Number Year of Birth Workplace / Occupation
Andris Sprūds Vidzeme 1. 1971 Latvijas Republikas Saeima, deputāts
Jana Simanovska Vidzeme 2. 1971 Latvijas Republikas Saeima, 14. Saeimas deputāte
Signe Grūbe Vidzeme 3. 1981 Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Rīgas domes priekšsēdētāja padomniece
Ģirts Dubkēvičs Vidzeme 4. 1993 Ādažu novada pašvaldība, Domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos
Mārtiņš Šteins Vidzeme 5. 1992 Cēsu novada dome, Sociālo, veselības un sabiedrības iesaistes jautājumu komitejas priekšsēdētājs
Elgars Felcis Vidzeme 6. 1986 Latvijas Universitāte, Lektors
Baiba Karpova Vidzeme 7. 1993 Valkas novada pašvaldība, Turnas tautas nama vadītāja
Santa Ločmele Vidzeme 8. 1971 Ogres novada dome, Deputāte
Jānis Vanags Vidzeme 9. 1989 Siguldas novada pašvaldība, Krimuldas vidusskola, vispārējās izglītības pedagogs
Andris Eglājs Vidzeme 10. 1980 INDIVIS, SIA, valdes loceklis
Olga Paožole Vidzeme 11. 1993 Politiskā partija Progresīvie, biroja vadītāja
Kārlis Jānis Ātrens Vidzeme 12. 1960 Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA” SIA, Studiju Programmas Direktors
Viesturs Romka Vidzeme 13. 2002 SIA Zinc Network Limited, Monitoringa, izvērtējuma un mācību analītiķis
Laura Ansone Vidzeme 14. 1991 Atvasināta publiska persona “Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts”, Pētniece
Kaspars Karolis Vidzeme 15. 1983 Izglītības un zinātnes ministrija, Nozares eksperts
Everita Luksa Vidzeme 16. 1985 Jaunsardzes centrs, Jaunsargu instruktors
Austris Lakša Vidzeme 17. 1996 Siguldas pilsētas vidusskola, Skolotājs
Anna Zirne-Blumberga Vidzeme 18. 1991 Rīgas Valdorfskola, Direktores vietniece izglītības jomā, vispārējās pamatizglītības skolotāja, pedagogs- karjeras konsultante
Mārtiņš Jēgers Vidzeme 19. 1989 Jaunsardzes centrs, 3.novada pārvaldes 2.nodaļas jaunsargu instruktors
Simona Garkule Vidzeme 20. 1990 Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskola, Angļu valodas skolotāja
Pēteris Krastiņš Vidzeme 21. 1958 Senioru biedrība "Saulgrieži", izpildinstitūcija
Juris Jātnieks Vidzeme 22. 1962 Vides konsultatīvā padome, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Priekšsēdētājs
Rebeka Bārbale Vidzeme 23. 2001 Izdevniecība žurnāls SANTA, Vecākā digitālā mārketinga speciāliste
Armands Būmanis Vidzeme 24. 1982 SIA Accenture Latvija, Vecākais programmētājs
Kārlis Vilciņš Vidzeme 25. 1984 Latvijas Mobilais Telefons SIA, Sistēmu integrēšanas biznesa vadītājs
Daiga Veiriha Vidzeme 26. 1994 Standards Digital AS, Programmatūras Biznesa Analītiķe
Elvijs Pluģis Vidzeme 27. 1989 SIA "RAECO", Pārdošanas menedžeris
Eva Liepiņa Vidzeme 28. 1989 Sējas pamatskola, Vēstures un sociālo zinību skolotāja
Zigurds Starks Vidzeme 29. 1962 Pensionārs
Eva Kauliņa Vidzeme 30. 1996 Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošais Jaunsardzes centrs, Jaunsargu instruktors
Jānis Ķīnasts Vidzeme 31. 1990 Valsts kanceleja, Konsultants-projekta vadītājs
Partija Progresīvie pārstāv sociāldemokrātisku, zaļu politiku bez slēptām ietekmēm. Lai sekmētu Latvijas iedzīvotāju drošību un dzīves kvalitāti, piedāvājam trīs galvenās prioritātes taisnīgas, drošas un konkurētspējīgas Latvijas nākotnei.

PIRMKĀRT, jānovērš Latvijas atpalikšana no Baltijas kaimiņiem, nosakot skaidrus ekonomiskās attīstības virzienus. Latvijas drošība sakņojas atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju attīstībā – konkurētspēju noteiks ne tikai elektrības resursu cena, bet arī mūsu spēja kļūt par nākotnes tehnoloģiju līderiem. Vienlaikus Progresīvie redz Latvijas nākotni spēcīgā aizsardzības industrijā, kas sekmē valsts drošību, ekonomiku un atspoguļo mūsu ārpolitikas pamatprincipus.

OTRKĀRT, jāmazina dzīves dārdzības spiediens uz iedzīvotāju maciņiem. Lielai daļai iedzīvotāju algu kāpums ir gājis kopsolī ar cenu kāpumu.

Tāpēc Progresīvie piedāvā sistēmiskus ilgtermiņa risinājumus. Jāturpina mazināt nodokļus mazajām un vidējām algām, ko Progresīvie jau paveica 14. Saeimas laikā. Atvieglojumu sistēma jāmaina, nosakot lielākus ģimenes valsts pabalstus, visvairāk palīdzot ģimenēm ar nelieliem ienākumiem. Valstij vairāk jāinvestē sabiedriskajos pakalpojumos – veselības aprūpē, izglītībā, mājokļu būvniecībā. Šīs investīcijas uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti un veicinās ekonomikas izaugsmi.

TREŠĀ PRIORITĀTE ir nosargāt Latvijas demokrātiju laikā, kad populisti cenšas mainīt valsts politisko kursu. Progresīvie stingri iestāsies par Latvijas ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā. Mēs aizstāvēsim Stambulas konvenciju un turpināsim darbu pie risinājumiem, kas palīdz vardarbības upuriem. Nepieļausim mēģinājumus pakļaut medijus politiskam spiedienam un atbalstīsim pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ikdienā rūpējas par iedzīvotājiem un kopienu saliedētību.

Šīs trīs prioritātes varēs sasniegt, tikai stingri iestājoties par Latviju kā daļu no Eiropas, vienlaikus stiprinot nacionālo identitāti, valodu un kultūru.

EKONOMIKA UN ENERGONEATKARĪBA. Valstij jāatbalsta nozares, kas rada lielāku pievienoto vērtību, nodrošina eksportu un inovācijas un stiprina Latvijas enerģētisko un ekonomisko neatkarību.

1. Noteiksim prioritāros sektorus ekonomikas un zaļās pārejas veicināšanai – atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, aizsardzības industriju un zaļo rūpniecību.
2. Noteiksim skaidru elektroenerģijas ražošanas jaudu portfeli, priekšroku dodot atjaunīgajiem energoresursiem.
3. Ieviesīsim plašāku progresivitāti, koriģējot ienākumu sliekšņus un likmes, lai samazinātu nodokļus mazajām un vidējām algām.
4. Pāriesim no minimālās sociālo iemaksu bāzes uz proporcionālām iemaksām sociālajā budžetā.
5. Veidosim valsts atbalsta programmas, mērķtiecīgi atbalstot uzņēmumus, kuri spēj uzrādīt augstu pievienoto vērtību, būtisku eksporta intensitāti apgrozījumā un nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.
6. Veidosim pieejamu īres mājokļu fondu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, īpaši reģionos.
7. Ieviesīsim jaunuzņēmumu atbalsta programmu agrīnas stadijas tehnoloģiju komandām.
8. Atbalstīsim mazos un vidējos uzņēmumus, vienkāršojot nodokļu nomaksu, lai tie varētu radīt darbavietas pilsētās un novados.
9. Veidosim gudru, tālredzīgu un drošu migrācijas politiku ar mērķi nodrošināt cieņpilnus dzīves apstākļus Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem.

DZĪVES DĀRDZĪBAS MAZINĀŠANA. Progresīvo mērķis ir panākt, lai cilvēkiem ikdienā būtu vairāk naudas pamatvajadzību nodrošināšanai. Izdevumi mājoklim, enerģijai, zālēm, transportam nedrīkst radīt nabadzības risku.

1. Samazināsim nodokļu slogu mazajām un vidējām algām, palielinot neapliekamo minimumu. Minimālo algu piesaistīsim vidējai algai.
2. Palielināsim ģimenes valsts pabalstu un vienkāršosim pieteikšanos atbalstam pēc bērna piedzimšanas. Nodrošināsim sociālās iemaksas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kā arī veidosim mērķētu atbalstu viena vecāka ģimenēm.
2. Pabalstus un cita veida finansiālo atbalstu pakāpeniski piesaistīsim ienākumu mediānai. Minimālo ienākumu sliekšņi jāturpina celt.
3. Paaugstināsim pensijas, straujāk ieviešot piemaksu par apdrošināšanas stāžu un atzīstot dažādu nodarbinātības formu ietvarā paveikto.
4. Ieviesīsim vienotu sabiedriskā transporta mēnešbiļeti valsts mērogā ar 50% atlaidi jauniešiem līdz 25 gadiem.
6. Noteiksim gada līdzmaksājumu griestus kompensējamām zālēm.
7. Paplašināsim atbalstu jauniešiem un jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, īrei un pirmajai iemaksai.

PRETKORUPCIJA UN VALSTS PĀRVALDE. Valsts pārvaldei jābalstās skaidros mērķos, caurskatāmā budžetā, datos un publiskā atbildībā par paveikto.

1. Pamatosim valsts izdevumus ar skaidri noteiktām funkcijām un izmērāmiem mērķrādītājiem.
2. Ieviesīsim regulāru birokrātijas sloga novērtējumu.
3. Padarīsim iepirkumus atklātus, ilgtspējīgus un balstītus kvalitātē, nevis zemākajā cenā.
4. Centralizēsim valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, nodrošinot to darbu sabiedrības labā un samazinot resoru politisko ietekmi .

DEMOKRĀTIJA UN CILVĒKTIESĪBAS. Demokrātija, cilvēktiesības un pilsoniskā sabiedrība ir Latvijas drošības, noturības un saliedētības pamats.

1. Stiprināsim Latvijas sabiedrisko mediju, depolitizējot tā finansēšanas modeli un nodrošinot plašāku sabiedrības pārstāvniecību pārvaldībā.
2. Atbalstīsim vienlīdzīgas tiesības, t.sk. laulību vienlīdzību un visu ģimeņu aizsardzību.
3. Pakāpeniski palielināsim NVO fonda finansējumu, t.sk. līdzfinansējumu starptautiskos konkursos atbalstītiem projektiem.
4. Nodrošināsim tiesu varas institucionālu un finansiālu neatkarību no izpildvaras budžeta veidošanā un tiesu atbalsta funkciju veikšanā.
5. Paplašināsim atbalsta pakalpojumus vardarbībā cietušajiem. Turpināsim pilnveidot regulējumu naida runas novēršanai.
6. Veidosim pieejamu vidi un darba tirgu personām ar invaliditāti.

VESELĪGA SABIEDRĪBA UN PIEEJAMA APRŪPE. Veidosim aprūpes sistēmu, kur slimības atklāj savlaicīgi un diagnostika mazina mirstību, darbspēju zudumu un izmaksas.

1. Stiprināsim profilaksi ar centralizētu skrīningu pārvaldību un personalizāciju pēc ģenētiskā riska, t.sk. ar valsts apmaksātu BRCA testēšanu.
2. Nodrošināsim agrīnu palīdzību psihiskās veselības, atkarību, retu slimību, garā kovida un citu sarežģītu diagnožu gadījumā.
3. Ieviesīsim vienotu pieraksta sistēmu ar pacientu prioritizāciju pēc klīniskās steidzamības un skaidriem gaidīšanas laikiem.
4. Ieviesīsim digitālās veselības ekosistēmu ar datu standartiem, reāllaika reģistriem, drošu MI un anonimizētiem datiem pētniecībai.
5. Pārveidosim NVD par neatkarīgu, rezultātos balstītu pakalpojumu iepircēju.
6. Balstīsim slimnīcu tīklu uz konkrētiem pacientu pieredzes ceļiem, rezultātiem un gatavību krīzēm, stiprinot civilmilitāro sadarbību.

MEŽI. Sabiedrībai piederošus mežus jāpārvalda godīgi un zinātniski pamatoti sabiedrības interesēs, saglabājot bioloģisko daudzveidību nākamajām paaudzēm.

1. Mežizstrādes apjomu noteiksim, līdzsvarojot saimnieciskās, dabas aizsardzības un sabiedrības intereses.
2. Palielināsim vecu un bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību, kā arī samazināsim kailciršu īpatsvaru ekoloģiski jutīgās teritorijās.
3. AS “Latvijas valsts meži” jākļūst par uzņēmumu, kas attīsta pārstrādes ķēdes un pievienotās vērtības sektorus, sekmējot atalgojuma pieaugumu darbiniekiem reģionos un meža vērtības saglabāšanu ilgtermiņā.
4. Garantēsim sabiedrības pieeju valsts mežiem rekreācijai un atpūtai, paplašinot dabas taku, atpūtas vietu un izglītības infrastruktūru.

KLIMATS UN VIDE. Progresīvie iestājas par klimatneitralitāti un pāreju uz ekonomiku, kas respektē planētas resursu ierobežotību un cilvēka tiesības uz veselīgu vidi.

1. Ieviesīsim taisnīgus dabas resursu un klimata nodokļus uzņēmumiem, kas piesārņo vidi, ieņēmumus novirzot vides atjaunošanai.
2. Ieviesīsim visā Latvijā plašu, vienotu un saprotamu atkritumu šķirošanas sistēmu.
3. Piesaistīsim subsīdījas lauksaimniekiem ar izmērāmiem vides un sociālajiem ieguvumiem.
4. Īstenosim ES Dabas atjaunošanas regulu, izstrādājot un ieviešot nacionālo dabas atjaunošanas plānu.
5. Turpināsim attīstīt drošu un modernu transporta infrastruktūru, prioritarizējot gājējus un velobraucējus, sabiedrisko transportu un stāvparkus.

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE. Veidosim izglītības sistēmu, kur katrs bērns un jaunietis var mācīties kvalitatīvā, drošā un atbalstošā vidē neatkarīgi no ģimenes ienākumiem vai dzīvesvietas un kur mūžizglītība sekmēs sudraba ekonomiku.

1. Noteiksim jaunatnes politiku kā valsts prioritāti un ieviesīsim vienas pieturas atbalstu jauniešiem.
2. Ieviesīsim visaptverošu veselības mācību, saturā ietverot seksuālo un reproduktīvo veselību, vardarbības un atkarību prevenciju.
3. Līdzsvarosim skolēnu mācību slodzi pa vecumposmiem un atstāsim tikai jēgpilnus mājasdarbus.
4. Ieviesīsim programmu atbalsta personāla piesaistei reģionos.
5. Pacelsim pedagogu zemāko likmi vismaz līdz 2100 eiro.
6. Ievirzīsim profesionālo izglītību par labu STEAM specializācijām, ar kurām Latvija izceļas pasaulē.
7. Palielināsim „Studētgods” stipendijas, finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

DROŠĪBA UN ĀRPOLITIKA. Progresīvie redz Latviju kā drošu, noturīgu, rīcībspējīgu un dažādām krīzēm sagatavotu valsti, kura arvien ciešāk iekļaujas ES un aktīvi piedalās reģionālās politikas veidošanā.

1. Turpināsim aizstāvēt starptautiskās normās balstītu pasaules kārtību. Spēka politikas laikmetā ES iegūst centrālu nozīmi Latvijas neatkarības garantēšanā.
2. Saglabāsim finansējumu aizsardzības nozarei vismaz 5% apjomā.
3. Latvijai jābūt aktīvai NATO austrumu flanga valstij, kas reaģē, paredz un novērš draudus sadarbībā ar NATO, ES, NB8+, Poliju, Lielbritāniju un Ukrainu.
4. Veidosim aizsardzības industrijas parkus ar sakārtotu infrastruktūru, ātrākiem lēmumiem un atbalstu inovācijām un ražošanai atbilstoši NBS vajadzībām.
5. Valsts robežai jābūt tehnoloģiski un fiziski drošai, un tās aizsardzībai – tiesiskai un demokrātiskai, lai Latvija spētu reaģēt uz hibrīdapdraudējumiem, nezaudējot cilvēktiesībās balstītu pieeju.
6. Turpināsim patvertņu izbūvi un iedzīvotāju sagatavošanu krīzes apstākļiem.
7. Iesaistīsim diasporu lēmumu pieņemšanā un sniegsim atbalstu ikvienam, kurš vēlas atgriezties Latvijā.

KULTŪRA, KAS STIPRINA DEMOKRĀTIJU. Kultūra ir telpa, kuru raksturo pieejamība, nozarē strādājošo aizsardzība un mākslinieciskā brīvība.

1. Stiprināsim kultūras institūcijas kā kopienu noturības centrus, īpaši reģionos.
2. Ieviesīsim ALTUM grantu vēsturisko ēku atjaunošanai.
3. Reformēsim kultūras nozarē strādājošo atlīdzības sistēmu un nostiprināsim autoratlīdzības režīmu.
4. Attīstīsim kultūru un radošās industrijas kā stratēģisku instrumentu ārpolitikas un eksporta mērķu sasniegšanai.
5. Dziesmu un deju svētku ilgtspējai veidosim jaunu pārvaldības modeli.
6. Nodrošināsim paredzamu finansējumu nozarei, t.sk likumā noteikto VKKF pieaugumu.

REĢIONI. Progresīvie veidos reģionālo politiku, kuras centrā ir cilvēka iespēja dzīvot, strādāt un saņemt kvalitatīvus pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas.

1. Veidosim taisnīgu un stabilu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli.
2. Mobilitātes atbalstu Latgalē attiecināsim uz visiem darbiniekiem, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 12 tūkstošus eiro.
3. Izmantosim EastInvest fondu, lai atbalstītu Latgales pašvaldību investīcijas sabiedriskā transporta infrastruktūrā.
4. Nodrošināsim transporta kompensācijas ģimenēm pierobežā.
5. Veidosim atvērtas un pieejamas pašvaldības, stiprinot iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Number of candidates: 31

Gender Number of candidates Percentage
Sieviete 13 41,9%
Vīrietis 18 58,1%
Education Number of candidates Percentage
Augstākā 30 96,8%
Vidējā 1 3,2%
Citizenship Number of candidates Percentage
Austrālija 1 3,2%

* Note: Due to the possibility of multiple citizenship, percentages can exceed 100%.

Nationality Number of candidates Percentage
Nav norādīta 31 100,0%
Marital statuses Number of candidates Percentage
NAV NORĀDĪTS 31 100,0%
Place of residence Number of candidates Percentage
Rīga 5 16,1%
Jūrmala 4 12,9%
Ādažu novads 1 3,2%
Cēsu novads 5 16,0%
Gulbenes novads 1 3,2%
Madonas novads 1 3,2%
Mārupes novads 2 6,5%
Ogres novads 3 9,7%
Ropažu novads 2 6,5%
Saulkrastu novads 2 6,5%
Siguldas novads 2 6,5%
Smiltenes novads 2 6,5%
Valkas novads 1 3,2%
Last updated at: 01.07.2026. time 22:34