2026. gada Saeimas vēlēšanas
Jaunā VIENOTĪBA
| Candidate | Electoral district | Number | Year of Birth | Workplace / Occupation |
|---|---|---|---|---|
| Edmunds Jurēvics | Zemgale | 1. | 1992 | Latvijas Republikas Saeima, 14. Saeimas deputāts, Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētājs |
| Mārtiņš Limanskis | Zemgale | 2. | 1985 | IKU Eduards SIA, pārdošanas konsultants |
| Mārtiņš Felss | Zemgale | 3. | 1984 | Latvijas Republikas Saeima, Deputāts |
| Mārtiņš Daģis | Zemgale | 4. | 1976 | Latvijas Republikas 14. Saeima, deputāts |
| Jānis Reirs | Zemgale | 5. | 1961 | Airēšanas federācija, prezidents |
| Jānis Dimants | Zemgale | 6. | 1991 | SIA Adamantium, valdes loceklis |
| Aigars Rublis | Zemgale | 7. | 1977 | Jelgavas valstspilsētas dome, Priekšsēdētāja vietnieks |
| Inese Didže | Zemgale | 8. | 1959 | Dobeles Valsts ģimnāzija, direktore |
| Inga Tarvida | Zemgale | 9. | 1969 | Kandavas lauksaimniecības tehnikums, pasniedzēja |
| Ilvars Auseklis | Zemgale | 10. | 1978 | SIA HimmelGarten, Valdes loceklis |
| Gunita Draveniece | Zemgale | 11. | 1969 | Jelgavas Valsts ģimnāzija, Skolotāja |
| Ruslans Bajārietis | Zemgale | 12. | 1972 | Jēkabpils novada pašvaldība, Jēkabpils novada pašvaldības domes deputāts |
| Inese Šīmane | Zemgale | 13. | 1984 | Tukuma pirmsskolas izglītības iestāde "Taurenītis", Vadītāja |
| Sergejs Kovaļovs | Zemgale | 14. | 1975 | Latvijas Futbola federācija, Viceprezidents |
| Sanita Lūse | Zemgale | 15. | 1969 | Jēkabpils novada pašvaldība, Pārvaldes vadītāja (Viesītes pilsēta, Viesītes, Saukas, Rites, Elkšņu pagasts) |
| Jānis Sarmis Bajinskis | Zemgale | 16. | 1996 | Aizkraukles novada pašvaldība, Domes deputāts |
| Dainis Krūmiņš | Zemgale | 17. | 1992 | SIA "Farels Solutions", Siltumenerģētikas tehniķis |
| Loreta Abakoka | Zemgale | 18. | 2002 | Latvijas Republikas Saeima, Deputāta palīgs |
STIPRA LATVIJA DROŠĀ EIROPĀ
Stipra valsts sargā savus cilvēkus, runā skaidrā latviešu valodā, ir Eiropas un NATO kodolā un spēj pieņemt savlaicīgus un arī grūtus lēmumus. Stipra valsts uzņemas atbildību un negaida, lai par mūsu drošību un labklājību rūpētos citi, un zina, ka Latvijas spēks ir arī Eiropas spēks. Stipru valsti veido mūsu cilvēki – saliedēta nācija ar stiprām saknēm latviešu kultūrā, bagātu latviešu valodu, izglītotiem cilvēkiem un stiprām ģimenēm.
Mēs, Jaunā VIENOTĪBA, gribam Latviju, kur veselība, izglītība, kultūra un latviešu valoda ir nākotnes drošības pamats. Stiprai valstij rūp cilvēku veselība, lai bērns augtu drošā skolā, lai talants varētu attīstīties jebkurā reģionā, lai latviešu valoda un kultūra būtu dzīva, moderna un pašsaprotama demokrātiskas līdzdalības telpa.
Mēs gribam valsti, kur drošība ir ikdienas spēja aizsargāt cilvēku, robežu, infrastruktūru un demokrātiju; kur Ukraina ir ne tikai solidaritātes apliecinājums, bet pieredzes krātuve mūsu noturībai; kur sabiedroto klātbūtne, civilā aizsardzība un vietējā industrija veido vienu drošības sistēmu.
Mēs gribam ekonomiku, kas pilsoņiem dod pārliecību par nākotni: augstas ražības uzņēmumus, pieejamu enerģiju, eksportu, zinātni, kapitālu un gudru valsts pasūtījumu, kur Latvijas daba, meži, zeme un ūdeņi ir nacionāls kapitāls, kas nodrošina pārtiku, enerģiju, eksportu, darba vietas un dzīves kvalitāti. Mēs varam pāriet no stabilizācijas pie izrāviena, kad valsts kļūst par skaidru, ātru un prasīgu partneri uzņēmējiem, zinātniekiem, pašvaldībām un sabiedrībai.
Mēs gribam taisnīgu finanšu politiku un pārvaldību, kas kalpo cilvēkam. Budžetam jābūt saprotamam, atbildīgam un vērstam uz rezultātu, pakalpojumiem jāseko cilvēka dzīves situācijām, datiem un digitālajiem rīkiem jāpalīdz valstij kļūt caurskatāmai un atbildībām precīzām.
Mēs varam būt stipra Latvija drošā Eiropā, jo esam kopīgas tiesiskuma, drošības un zināšanu telpas daļa. Mēs neveidojam valsti tikai sev: ar savu robežu mēs sargājam Eiropu, ar savu valodu bagātinām pasauli, ar savu zinātni, uzņēmību un reģioniem stiprinām Eiropas konkurētspēju. Stipri kopā – nozīmē aktīvu Latviju, kas ne tikai pielāgojas, bet veido, aizstāv un izdara.
APSOLĪJUMI
1. Drošība un aizsardzība
Nodrošināsim aizsardzības finansējumu 5% no IKP un attīstīsim NATO sabiedroto pastāvīgu klātbūtni Latvijā. Stiprināsim pretgaisa, dronu un pretdronu, un citas mūsdienīgas aizsardzības spējas, izmantojot Ukrainas pieredzi. Attīstīsim vietējo militāro un divējāda lietojuma industriju, lai ieguldījumi vienlaikus stiprinātu arī Latvijas ražošanu, zinātni un eksportu. Stiprināsim Nacionālos bruņotos spēkus un Zemessardzi. Palielināsim apmaksāto brīvdienu skaitu zemessargiem. Stiprināsim civilās aizsardzības sistēmu un iekšlietu dienestu – ugunsdzēsēju, policijas, robežsardzes kapacitāti. Stiprināsim austrumu robežu, neļausim robežpārkāpējiem iekļūt Latvijā, noteiksim stingrākus nosacījumus trešo valstu pilsoņu uzturēšanās, studiju un nodarbinātības jomā.
2. Ārpolitika un latvieši pasaulē
Nostiprināsim Latviju Eiropas un NATO kodolā kā drošu, brīvu un konkurētspējīgu valsti. Turpināsim visaptverošu politisku, militāru un diplomātisku atbalstu Ukrainai līdz taisnīgam mieram un Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai. Uzturēsim starptautisko spiedienu pret Krieviju, stiprināsim sankcijas un pārtrauksim ekonomisko ietekmējamību no Krievijas un Baltkrievijas. ES daudzgadu budžeta sarunās aizstāvēsim finansējumu drošībai, robežai, kohēzijai, lauksaimniecībai, «Rail Baltica», pētniecībai un inovācijām. Veicināsim Latvijas uzņēmēju ieiešanu ārvalstu tirgos, ES konkurētspēju un regulējuma vienkāršošanu. Stiprināsim diasporas saikni ar Latviju, veicināsim pilsoņu atgriešanos Latvijā, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, diasporas iesaisti ekonomiskajā diplomātijā.
3. Finanses
Veidosim fiskāli atbildīgu budžetu ar valsts ārējā parāda līmeni zem 55% no IKP, ievērojot eirozonas fiskālos noteikumus. Rūpējoties par valsts nākotni, drošību finansēsim atbildīgi. Celsim minimālo algu līdz 50% no vidējās bruto darba samaksas, palielināsim fiksēto neapliekamo minimumu līdz 80% no minimālās algas, mazinot darbaspēka nodokļu slogu zemāko ienākumu saņēmējiem. Padarīsim nekustamā īpašuma nodokli par pilnvērtīgu pašvaldību nodokli ar prognozējamību un sociālo taisnīgumu. Attīstīsim kapitāla tirgu un valsts attīstības fondu. Veidosim taisnīgu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām un valsti.
4. Ekonomika, enerģētika un uzņēmējdarbība
Mērķis ir produktīvākā ekonomika Baltijā: vismaz 3,5% IKP izaugsme gadā, augstākā darba samaksa, investīcijas virs 30% no IKP un pāreja uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Attīstīsim pieejamu, drošu un prognozējamu enerģiju, jaunas elektroenerģijas jaudas, tīklus, uzkrāšanas risinājumus, energoefektivitāti, satiksmes un siltuma elektrifikāciju. Veidosim paātrinātus investīciju koridorus enerģētikā, aizsardzībā, mākslīgajā intelektā un citās stratēģiskās nozarēs, stiprinot LIAA kā vienas pieturas aģentūru. Mērķēti atbalstīsim eksportspējīgus uzņēmumus, industriālos parkus, zinātņietilpīgus produktus, kapitāla tirgu un valsts pasūtījumu kā instrumentu jaunu risinājumu testēšanai. Samazināsim administratīvo slogu, īpaši mazajiem uzņēmumiem. Ieviesīsim nacionālu mākslīgā intelekta attīstības plānu un uzticamus Latvijas tehnoloģiskos risinājumus.
5. Veselība, labklājība un demogrāfija
Veidosim prognozējamu veselības finansējumu ne mazāk kā 6% no IKP un izveidosim Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu efektīvākai pārvaldībai. Mazināsim rindas, stiprināsim primāro aprūpi, ģimenes ārstu pieejamību, slimnīcu pakalpojumus, zāļu pieejamību, onkoloģijas, sirds un asinsvadu, garīgās veselības, rehabilitācijas, paliatīvās aprūpes un hospisa pakalpojumus. Attīstīsim digitālu veselības sistēmu ar vienotu pacientu portālu, pierakstiem, atgādinājumiem un ārstniecības kvalitātes datiem. Stiprināsim mediķu izglītību, cieņpilnu atalgojumu un krīzes gatavību. Demogrāfijas politiku veidosim kā rūpes par stiprām ģimenēm, grūtniecību, dzemdībām, bērnu veselību, neauglības ārstēšanu, vecāku psihisko veselību, tēvu iesaisti, bērnu aprūpi, darba un privātās dzīves līdzsvaru. Profilaksi un veselībpratību padarīsim par nacionālās drošības daļu. Bērnu agrīnās attīstības vajadzību noteikšana un nepieciešamā atbalsta sniegšana (BAASIK) būs to ietvarā. Sportu atbalstīsim kā sabiedrības veselības, bērnu attīstības, kopienu un nacionālās pašapziņas daļu.
6. Valsts pārvalde
Modernizēsim valsts pārvaldi, mainot fokusu no procesa uz rezultātu. Katrā nozarē noteiksim galvenos attīstības rādītājus, ministrus un iestāžu vadītājus vērtēsim pēc rezultātiem. Publiskosim šo attīstības rādītāju datus. Ieviesīsim vienotas valdības pieeju, kopīgus pakalpojumu centrus, funkciju nepārklāšanos un īpašas pārmaiņu īstenošanas komandas lielajām reformām. Veidosim pakalpojumus cilvēka dzīves situācijām – ar skaidru atbildību, digitālu pieejamību, lietotāja pieredzes mērījumiem un caurskatāmām izmaksām. Pāriesim uz rezultātos balstītu budžeta veidošanu, datu un mākslīgā intelekta asistentu izmantošanu publiskajā pārvaldē.
7. Zinātne, inovācijas un tehnoloģijas
Stiprināsim Latvijas zinātnes neatkarību, starptautisko konkurētspēju un komercializāciju. Virzīsimies uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 3% no IKP, stiprinot valsts pētījumu programmas, bāzes finansējumu, nepārtrauktu pēcdoktorantūras finansējumu un industriālo doktorantūru. Prioritāri attīstīsim aizsardzības tehnoloģijas, kvantu drošību, sensorus, autonomās sistēmas, 5G un 6G, biomedicīnu, enerģētiku, klimata tehnoloģijas un mākslīgo intelektu. Izstrādāsim jaunu Zinātniskās darbības likumu, kas sekmēs patentēšanu, licencēšanu, komercializāciju, jaunuzņēmumus un universitāšu sadarbību ar industriju. Stiprināsim jauno zinātnieku lomu zinātnes politikas, kvalitātes un ētikas lēmumos.
8. Izglītība, latviešu valoda, kultūra un pilsoniskā sabiedrība
Nodrošināsim kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu izglītību katram bērnam, mūsdienīgus, pieejamus mācību līdzekļus un taisnīgu, konkurētspējīgu atalgojumu visiem pedagogiem. Noteiksim vidējo vispārējo vai profesionālo izglītību obligātu, veidosim nacionālu talantu attīstības sistēmu. Stiprināsim drošu un iekļaujošu skolas vidi, vardarbības novēršanu, labbūtību un vērtēšanu kā mācīšanās atbalstu. Veidosim elastīgu, darba vidē balstītu profesionālo izglītību un augstskolas kā reģionālus un nacionālus zināšanu un inovāciju centrus. Pārejai uz augstas produktivitātes ekonomiku nodrošināsim vienotu Latvijas cilvēkkapitāla pārvaldību un programmu darba tirgum nepieciešamo kompetenču apguvei.
Stingri iestāsimies par kvalitatīvu un atbildīgu valsts valodas lietojumu visās jomās. Paplašināsim latviešu valodas apguves iespējas un pētniecību. Veidosim latvisku kultūrvidi, atbalstīsim kultūras mantojuma saglabāšanu un pieejamību, izcilu un daudzveidīgu laikmetīgo kultūru un starptautiski konkurētspējīgu kultūras un radošo industriju. Ieguldīsim spēcīgas pilsoniskas sabiedrības un noturīgas demokrātijas attīstībā: atbalstīsim biedrību un nodibinājumu darbu, jauniešu iniciatīvas, pilsonisko dialogu, kvalitatīvu un daudzveidīgu mediju saturu latviešu valodā.
9. Vide, reģioni un infrastruktūra
Uzturēsim dabas kapitālu, zinātnē balstītu mežu, jūras un ūdeņu pārvaldību, ilgtspējīgu lauksaimniecību, aprites ekonomiku, klimatnoturīgu infrastruktūru un taisnīgu zaļo pāreju, tādējādi nodrošinot tiesības ikvienam dzīvot labvēlīgā vidē. Šo mērķu sasniegšanai garantēsim taisnīgas kompensācijas, kopienu līdzdalību un prognozējamus noteikumus uzņēmējiem, kāpinot nozaru eksportspēju. Pieprasīsim ES tiešmaksājumu pieaugumu mūsu lauksaimniekiem līdz ES vidējam līmenim. Noteiksim publiskajos iepirkumos prioritāti Latvijas pārtikai. Veicināsim kooperāciju, lai ar kopīgām investīcijām kāpinātu produktivitāti. Stiprināsim Latvijas līderību zilajā ekonomikā, pilnveidojot jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldību, attīstot inovatīvu akvakultūru un zvejniecību.
Satiksmē nodrošināsim «Rail Baltica», reģionālo ceļu, dzelzceļa, ostu, sabiedriskā transporta un digitālās infrastruktūras attīstību ar skaidru atbildību, termiņiem un izmaksu kontroli. Reģionos stiprināsim pašvaldību spēju attīstīties, skolu, veselības, sociālo pakalpojumu un mājokļu pieejamību, veicināsim uzņēmējdarbību un ģimenēm draudzīgu vidi.
10. Tiesiskums
Stiprināsim tiesiskumu, tiesu efektivitāti, korupcijas apkarošanu, publisko iepirkumu caurskatāmību. Iestāsimies par cilvēktiesībām, bērnu tiesībām un vardarbības novēršanu ģimenē, skolā un darba vidē. Lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā, stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesiski un taisnīgi atbilstoši likuma garam. Aizstāvēsim un stiprināsim cilvēka pamattiesības, demokrātiskās un eiropeiskās vērtības, cilvēktiesības, kā arī Latvijas starptautiskās saistības kā mūsu drošības pamatu Latvijas demokrātijas un tiesiskuma noturībai.
Izvērsti uzdevumi katram solījumam un papildu prioritātes – jaunavienotiba.lv
MŪSU REDZĒJUMS
Mēs gribam politiku, kas spēj labot kļūdas un izdarīt solīto līdz galam. Mēs to varam, ja valsts, pašvaldības, uzņēmēji, zinātnieki, nevalstiskais sektors un pilsoņi strādā kā viena komanda un spēj ieklausīties viens otrā.
Programma ir mūsu darba līgums ar sabiedrību: stiprināt Latviju tā, lai katrs solis mājās vienlaikus stiprina Eiropu.
Stipra valsts sargā savus cilvēkus, runā skaidrā latviešu valodā, ir Eiropas un NATO kodolā un spēj pieņemt savlaicīgus un arī grūtus lēmumus. Stipra valsts uzņemas atbildību un negaida, lai par mūsu drošību un labklājību rūpētos citi, un zina, ka Latvijas spēks ir arī Eiropas spēks. Stipru valsti veido mūsu cilvēki – saliedēta nācija ar stiprām saknēm latviešu kultūrā, bagātu latviešu valodu, izglītotiem cilvēkiem un stiprām ģimenēm.
Mēs, Jaunā VIENOTĪBA, gribam Latviju, kur veselība, izglītība, kultūra un latviešu valoda ir nākotnes drošības pamats. Stiprai valstij rūp cilvēku veselība, lai bērns augtu drošā skolā, lai talants varētu attīstīties jebkurā reģionā, lai latviešu valoda un kultūra būtu dzīva, moderna un pašsaprotama demokrātiskas līdzdalības telpa.
Mēs gribam valsti, kur drošība ir ikdienas spēja aizsargāt cilvēku, robežu, infrastruktūru un demokrātiju; kur Ukraina ir ne tikai solidaritātes apliecinājums, bet pieredzes krātuve mūsu noturībai; kur sabiedroto klātbūtne, civilā aizsardzība un vietējā industrija veido vienu drošības sistēmu.
Mēs gribam ekonomiku, kas pilsoņiem dod pārliecību par nākotni: augstas ražības uzņēmumus, pieejamu enerģiju, eksportu, zinātni, kapitālu un gudru valsts pasūtījumu, kur Latvijas daba, meži, zeme un ūdeņi ir nacionāls kapitāls, kas nodrošina pārtiku, enerģiju, eksportu, darba vietas un dzīves kvalitāti. Mēs varam pāriet no stabilizācijas pie izrāviena, kad valsts kļūst par skaidru, ātru un prasīgu partneri uzņēmējiem, zinātniekiem, pašvaldībām un sabiedrībai.
Mēs gribam taisnīgu finanšu politiku un pārvaldību, kas kalpo cilvēkam. Budžetam jābūt saprotamam, atbildīgam un vērstam uz rezultātu, pakalpojumiem jāseko cilvēka dzīves situācijām, datiem un digitālajiem rīkiem jāpalīdz valstij kļūt caurskatāmai un atbildībām precīzām.
Mēs varam būt stipra Latvija drošā Eiropā, jo esam kopīgas tiesiskuma, drošības un zināšanu telpas daļa. Mēs neveidojam valsti tikai sev: ar savu robežu mēs sargājam Eiropu, ar savu valodu bagātinām pasauli, ar savu zinātni, uzņēmību un reģioniem stiprinām Eiropas konkurētspēju. Stipri kopā – nozīmē aktīvu Latviju, kas ne tikai pielāgojas, bet veido, aizstāv un izdara.
APSOLĪJUMI
1. Drošība un aizsardzība
Nodrošināsim aizsardzības finansējumu 5% no IKP un attīstīsim NATO sabiedroto pastāvīgu klātbūtni Latvijā. Stiprināsim pretgaisa, dronu un pretdronu, un citas mūsdienīgas aizsardzības spējas, izmantojot Ukrainas pieredzi. Attīstīsim vietējo militāro un divējāda lietojuma industriju, lai ieguldījumi vienlaikus stiprinātu arī Latvijas ražošanu, zinātni un eksportu. Stiprināsim Nacionālos bruņotos spēkus un Zemessardzi. Palielināsim apmaksāto brīvdienu skaitu zemessargiem. Stiprināsim civilās aizsardzības sistēmu un iekšlietu dienestu – ugunsdzēsēju, policijas, robežsardzes kapacitāti. Stiprināsim austrumu robežu, neļausim robežpārkāpējiem iekļūt Latvijā, noteiksim stingrākus nosacījumus trešo valstu pilsoņu uzturēšanās, studiju un nodarbinātības jomā.
2. Ārpolitika un latvieši pasaulē
Nostiprināsim Latviju Eiropas un NATO kodolā kā drošu, brīvu un konkurētspējīgu valsti. Turpināsim visaptverošu politisku, militāru un diplomātisku atbalstu Ukrainai līdz taisnīgam mieram un Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai. Uzturēsim starptautisko spiedienu pret Krieviju, stiprināsim sankcijas un pārtrauksim ekonomisko ietekmējamību no Krievijas un Baltkrievijas. ES daudzgadu budžeta sarunās aizstāvēsim finansējumu drošībai, robežai, kohēzijai, lauksaimniecībai, «Rail Baltica», pētniecībai un inovācijām. Veicināsim Latvijas uzņēmēju ieiešanu ārvalstu tirgos, ES konkurētspēju un regulējuma vienkāršošanu. Stiprināsim diasporas saikni ar Latviju, veicināsim pilsoņu atgriešanos Latvijā, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, diasporas iesaisti ekonomiskajā diplomātijā.
3. Finanses
Veidosim fiskāli atbildīgu budžetu ar valsts ārējā parāda līmeni zem 55% no IKP, ievērojot eirozonas fiskālos noteikumus. Rūpējoties par valsts nākotni, drošību finansēsim atbildīgi. Celsim minimālo algu līdz 50% no vidējās bruto darba samaksas, palielināsim fiksēto neapliekamo minimumu līdz 80% no minimālās algas, mazinot darbaspēka nodokļu slogu zemāko ienākumu saņēmējiem. Padarīsim nekustamā īpašuma nodokli par pilnvērtīgu pašvaldību nodokli ar prognozējamību un sociālo taisnīgumu. Attīstīsim kapitāla tirgu un valsts attīstības fondu. Veidosim taisnīgu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām un valsti.
4. Ekonomika, enerģētika un uzņēmējdarbība
Mērķis ir produktīvākā ekonomika Baltijā: vismaz 3,5% IKP izaugsme gadā, augstākā darba samaksa, investīcijas virs 30% no IKP un pāreja uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Attīstīsim pieejamu, drošu un prognozējamu enerģiju, jaunas elektroenerģijas jaudas, tīklus, uzkrāšanas risinājumus, energoefektivitāti, satiksmes un siltuma elektrifikāciju. Veidosim paātrinātus investīciju koridorus enerģētikā, aizsardzībā, mākslīgajā intelektā un citās stratēģiskās nozarēs, stiprinot LIAA kā vienas pieturas aģentūru. Mērķēti atbalstīsim eksportspējīgus uzņēmumus, industriālos parkus, zinātņietilpīgus produktus, kapitāla tirgu un valsts pasūtījumu kā instrumentu jaunu risinājumu testēšanai. Samazināsim administratīvo slogu, īpaši mazajiem uzņēmumiem. Ieviesīsim nacionālu mākslīgā intelekta attīstības plānu un uzticamus Latvijas tehnoloģiskos risinājumus.
5. Veselība, labklājība un demogrāfija
Veidosim prognozējamu veselības finansējumu ne mazāk kā 6% no IKP un izveidosim Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu efektīvākai pārvaldībai. Mazināsim rindas, stiprināsim primāro aprūpi, ģimenes ārstu pieejamību, slimnīcu pakalpojumus, zāļu pieejamību, onkoloģijas, sirds un asinsvadu, garīgās veselības, rehabilitācijas, paliatīvās aprūpes un hospisa pakalpojumus. Attīstīsim digitālu veselības sistēmu ar vienotu pacientu portālu, pierakstiem, atgādinājumiem un ārstniecības kvalitātes datiem. Stiprināsim mediķu izglītību, cieņpilnu atalgojumu un krīzes gatavību. Demogrāfijas politiku veidosim kā rūpes par stiprām ģimenēm, grūtniecību, dzemdībām, bērnu veselību, neauglības ārstēšanu, vecāku psihisko veselību, tēvu iesaisti, bērnu aprūpi, darba un privātās dzīves līdzsvaru. Profilaksi un veselībpratību padarīsim par nacionālās drošības daļu. Bērnu agrīnās attīstības vajadzību noteikšana un nepieciešamā atbalsta sniegšana (BAASIK) būs to ietvarā. Sportu atbalstīsim kā sabiedrības veselības, bērnu attīstības, kopienu un nacionālās pašapziņas daļu.
6. Valsts pārvalde
Modernizēsim valsts pārvaldi, mainot fokusu no procesa uz rezultātu. Katrā nozarē noteiksim galvenos attīstības rādītājus, ministrus un iestāžu vadītājus vērtēsim pēc rezultātiem. Publiskosim šo attīstības rādītāju datus. Ieviesīsim vienotas valdības pieeju, kopīgus pakalpojumu centrus, funkciju nepārklāšanos un īpašas pārmaiņu īstenošanas komandas lielajām reformām. Veidosim pakalpojumus cilvēka dzīves situācijām – ar skaidru atbildību, digitālu pieejamību, lietotāja pieredzes mērījumiem un caurskatāmām izmaksām. Pāriesim uz rezultātos balstītu budžeta veidošanu, datu un mākslīgā intelekta asistentu izmantošanu publiskajā pārvaldē.
7. Zinātne, inovācijas un tehnoloģijas
Stiprināsim Latvijas zinātnes neatkarību, starptautisko konkurētspēju un komercializāciju. Virzīsimies uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 3% no IKP, stiprinot valsts pētījumu programmas, bāzes finansējumu, nepārtrauktu pēcdoktorantūras finansējumu un industriālo doktorantūru. Prioritāri attīstīsim aizsardzības tehnoloģijas, kvantu drošību, sensorus, autonomās sistēmas, 5G un 6G, biomedicīnu, enerģētiku, klimata tehnoloģijas un mākslīgo intelektu. Izstrādāsim jaunu Zinātniskās darbības likumu, kas sekmēs patentēšanu, licencēšanu, komercializāciju, jaunuzņēmumus un universitāšu sadarbību ar industriju. Stiprināsim jauno zinātnieku lomu zinātnes politikas, kvalitātes un ētikas lēmumos.
8. Izglītība, latviešu valoda, kultūra un pilsoniskā sabiedrība
Nodrošināsim kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu izglītību katram bērnam, mūsdienīgus, pieejamus mācību līdzekļus un taisnīgu, konkurētspējīgu atalgojumu visiem pedagogiem. Noteiksim vidējo vispārējo vai profesionālo izglītību obligātu, veidosim nacionālu talantu attīstības sistēmu. Stiprināsim drošu un iekļaujošu skolas vidi, vardarbības novēršanu, labbūtību un vērtēšanu kā mācīšanās atbalstu. Veidosim elastīgu, darba vidē balstītu profesionālo izglītību un augstskolas kā reģionālus un nacionālus zināšanu un inovāciju centrus. Pārejai uz augstas produktivitātes ekonomiku nodrošināsim vienotu Latvijas cilvēkkapitāla pārvaldību un programmu darba tirgum nepieciešamo kompetenču apguvei.
Stingri iestāsimies par kvalitatīvu un atbildīgu valsts valodas lietojumu visās jomās. Paplašināsim latviešu valodas apguves iespējas un pētniecību. Veidosim latvisku kultūrvidi, atbalstīsim kultūras mantojuma saglabāšanu un pieejamību, izcilu un daudzveidīgu laikmetīgo kultūru un starptautiski konkurētspējīgu kultūras un radošo industriju. Ieguldīsim spēcīgas pilsoniskas sabiedrības un noturīgas demokrātijas attīstībā: atbalstīsim biedrību un nodibinājumu darbu, jauniešu iniciatīvas, pilsonisko dialogu, kvalitatīvu un daudzveidīgu mediju saturu latviešu valodā.
9. Vide, reģioni un infrastruktūra
Uzturēsim dabas kapitālu, zinātnē balstītu mežu, jūras un ūdeņu pārvaldību, ilgtspējīgu lauksaimniecību, aprites ekonomiku, klimatnoturīgu infrastruktūru un taisnīgu zaļo pāreju, tādējādi nodrošinot tiesības ikvienam dzīvot labvēlīgā vidē. Šo mērķu sasniegšanai garantēsim taisnīgas kompensācijas, kopienu līdzdalību un prognozējamus noteikumus uzņēmējiem, kāpinot nozaru eksportspēju. Pieprasīsim ES tiešmaksājumu pieaugumu mūsu lauksaimniekiem līdz ES vidējam līmenim. Noteiksim publiskajos iepirkumos prioritāti Latvijas pārtikai. Veicināsim kooperāciju, lai ar kopīgām investīcijām kāpinātu produktivitāti. Stiprināsim Latvijas līderību zilajā ekonomikā, pilnveidojot jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldību, attīstot inovatīvu akvakultūru un zvejniecību.
Satiksmē nodrošināsim «Rail Baltica», reģionālo ceļu, dzelzceļa, ostu, sabiedriskā transporta un digitālās infrastruktūras attīstību ar skaidru atbildību, termiņiem un izmaksu kontroli. Reģionos stiprināsim pašvaldību spēju attīstīties, skolu, veselības, sociālo pakalpojumu un mājokļu pieejamību, veicināsim uzņēmējdarbību un ģimenēm draudzīgu vidi.
10. Tiesiskums
Stiprināsim tiesiskumu, tiesu efektivitāti, korupcijas apkarošanu, publisko iepirkumu caurskatāmību. Iestāsimies par cilvēktiesībām, bērnu tiesībām un vardarbības novēršanu ģimenē, skolā un darba vidē. Lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā, stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesiski un taisnīgi atbilstoši likuma garam. Aizstāvēsim un stiprināsim cilvēka pamattiesības, demokrātiskās un eiropeiskās vērtības, cilvēktiesības, kā arī Latvijas starptautiskās saistības kā mūsu drošības pamatu Latvijas demokrātijas un tiesiskuma noturībai.
Izvērsti uzdevumi katram solījumam un papildu prioritātes – jaunavienotiba.lv
MŪSU REDZĒJUMS
Mēs gribam politiku, kas spēj labot kļūdas un izdarīt solīto līdz galam. Mēs to varam, ja valsts, pašvaldības, uzņēmēji, zinātnieki, nevalstiskais sektors un pilsoņi strādā kā viena komanda un spēj ieklausīties viens otrā.
Programma ir mūsu darba līgums ar sabiedrību: stiprināt Latviju tā, lai katrs solis mājās vienlaikus stiprina Eiropu.
Number of candidates: 18
| Gender | Number of candidates | Percentage |
|---|---|---|
| Sieviete | 6 | 33,3% |
| Vīrietis | 12 | 66,7% |
| Education | Number of candidates | Percentage |
|---|---|---|
| Augstākā | 17 | 94,4% |
| Vidējā | 1 | 5,6% |
| Nationality | Number of candidates | Percentage |
|---|---|---|
| Latvietis/latviete | 16 | 88,8% |
| Lietuvietis/lietuviete | 1 | 5,6% |
| Nav norādīta | 1 | 5,6% |
| Marital statuses | Number of candidates | Percentage |
|---|---|---|
| NAV NORĀDĪTS | 6 | 33,3% |
| NEPRECĒJIES | 2 | 11,1% |
| PRECĒJIES | 9 | 50,0% |
| ŠĶĪRIES | 1 | 5,6% |
| Place of residence | Number of candidates | Percentage |
|---|---|---|
| Rīga | 2 | 11,1% |
| Jelgava | 2 | 11,1% |
| Jūrmala | 1 | 5,6% |
| Aizkraukles novads | 1 | 5,6% |
| Bauskas novads | 1 | 5,6% |
| Dobeles novads | 1 | 5,6% |
| Jelgavas novads | 1 | 5,6% |
| Jēkabpils novads | 4 | 22,1% |
| Tukuma novads | 5 | 27,7% |
Last updated at: 02.07.2026. time 15:41