2026. gada Saeimas vēlēšanas
"Latvijas attīstībai"
| Kandidāts | Vēlēšanu apgabals | Kārtas nr. sarakstā | Dzimšanas gads | Darbavieta / nodarbošanās |
|---|---|---|---|---|
| Iveta Ratinīka | Rīga | 1. | 1978 | Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija, direktore |
| Viesturs Zeps | Rīga | 2. | 1981 | SIA ASPIRED, Pētniecības un attīstības vadītājs |
| Dace Bargā | Rīga | 3. | 1988 | Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Ijaba Rīgas birojs, Vietējais palīgs |
| Edgars Barbaks | Rīga | 4. | 1985 | Radio SWH, raidījumu vadītājs |
| Artūrs Detlavs | Rīga | 5. | 1988 | Mārupes novada pašvaldība, Vecākais civilās aizsardzības speciālists |
| Kristiāns Vasiļevskis | Rīga | 6. | 1998 | Partija "Latvijas attīstībai", Jaunatnes nodaļas vadītājs |
| Aivars Cīrulis | Rīga | 7. | 1991 | Atvasināta publiska persona “Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts”, Pētnieks |
| Dagnis Isaks | Rīga | 8. | 1973 | SIA ''Ideju lauks'', izpilddirektors |
| Olga Veilande | Rīga | 9. | 1964 | Rīgas Stradiņa universitāte, pētniece |
| Ilona Geide | Rīga | 10. | 1973 | Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija, direktores vietniece izglītības jomā / skolotāja |
| Krišs Krišjānis Millers | Rīga | 11. | 2003 | Partija "Latvijas attīstībai", Jauniešu nodaļas valdes loceklis |
| Darja Tihomirova | Rīga | 12. | 1981 | Biedrība "Latvijas invalīdu Jāšanas federācija", Valdes priekšsēdētāja |
| Kristīne Dārzniece | Rīga | 13. | 1971 | Sertificētu padomes, valdes locekle |
| Santa Skujiņa | Rīga | 14. | 1987 | SIA Cembra Latvia, IT Pakalpojumu Pārvaldības Procesu Vadītāja |
| Māris Kalējs | Rīga | 15. | 1973 | Rīgas 45. vidusskola, Skolotājs |
| Edgars Obrumanis | Rīga | 16. | 1987 | Bezdarbnieks |
| Edgars Krūmiņš | Rīga | 17. | 1990 | SIA ''Selectum home'', Nekustamā īpašuma pārvaldnieks |
| Aleksandrs Viļumanis | Rīga | 18. | 1971 | Pašnodarbinātais, Reklāmas projektu vadītājs |
| Diāna Sloboda | Rīga | 19. | 1998 | Allnex Latvia SIA, Produktu atbilstības koordinators |
| Sanda Purviņa | Rīga | 20. | 1981 | Latvijas Mobilais Telefons, iekšējās komunikācijas speciāliste |
| Mareks Elsts | Rīga | 21. | 1994 | SIA Baltic Agro, Jurists |
| Artjoms Dmitrijevs | Rīga | 22. | 2003 | Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija, Sociālo zinību un vēstures skolotājs |
| Daniēls Dadzītis | Rīga | 23. | 2003 | Evolution Latvia, SIA, Spēļu prezentētājs |
| Ksenija Rezņikova | Rīga | 24. | 2004 | politiskā partija "Latvijas attīstībai", biroja administratore |
| Karolīne Denisova | Rīga | 25. | 2002 | Politiskā partija "Latvijas attīstībai", Jaunatnes nodaļas valdes priekšsēdētāja vietniece |
| Aleksandrs Smirnovs | Rīga | 26. | 2002 | Rīgas Daugavas pamatskola, Vācu valodas skolotājs |
| Artemijs Lubgins | Rīga | 27. | 2003 | SIA Circle K Business Centre, Vecākais grāmatvedis |
| Vladislavs Medvedevs | Rīga | 28. | 1997 | Professionālā vidusskola "Victoria", Skolotājs |
| Sergejs Kaļiņins | Rīga | 29. | 1986 | Biedrība 'Krievu balss Latvijai', Projektu vaditajs |
| Antons Ļamins | Rīga | 30. | 2001 | Latvijas Nākotnes forums, Sabiedrisko attiecību speciālists |
| Amanda Belokopitova | Rīga | 31. | 2002 | Rīgas Austrumu Klīniskā Universitātes Slimnīca "Gaiļezers", 3. līmeņa medicīnas asistents |
| Kristaps Celms | Rīga | 32. | 1985 | Pārdaugavas Valdorfskola, ģeogrāfijas un sporta skolotājs |
| Dace Vētra | Rīga | 33. | 1966 | Rīgas Stradiņa universitāte, Koordinatore |
| Juris Pūce | Vidzeme | 1. | 1980 | Latvijas attīstībai, valdes priekšsēdētājs |
| Elīna Stapulone | Vidzeme | 2. | 1978 | Cēsu novada pašvaldība, deputāte |
| Guntis Ruskis | Vidzeme | 3. | 1974 | SIA Drošas velobraukšanas skola, valdes loceklis |
| Gunārs Ciglis | Vidzeme | 4. | 1962 | Gulbenes novada dome, deputāts |
| Maija Radziņa | Vidzeme | 5. | 1978 | Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Ārsts radiologs |
| Lauris Šķenders | Vidzeme | 6. | 1985 | Zemessardzes štābs, apsargs |
| Jānis Sadovņikovs | Vidzeme | 7. | 1961 | SIA Rūpe, Vecākais operators |
| Modris Jaunups | Vidzeme | 8. | 1954 | Pensionārs |
| Skaidrīte Astahovska-Eglīte | Vidzeme | 9. | 1976 | partija "Latvijas attīstībai", Revīzijas komisijas locekle |
| Ingars Jēkabsons | Vidzeme | 10. | 2005 | Biedrība "Latvijas Mazpulki", Padomes loceklis |
| Inese Pivare | Vidzeme | 11. | 1958 | Eurolife Latvija SIA, struktūvienības vadītāja |
| Aivars Circens | Vidzeme | 12. | 1956 | Gulbenes novada domes Sabiedriskā transporta komisija, priekšsēdētāja vietnieks |
| Jānis Stībelis | Vidzeme | 13. | 1991 | Gulbenes novada sporta pārvalde, Saimniecības vadītājs |
| Dace Spaliņa | Vidzeme | 14. | 1987 | Bezdarbnieka statuss |
| Iveta Ragoviča | Vidzeme | 15. | 1978 | Veselības inspekcija, Nodaļas vadītāja |
| Anastasija Kučinska | Vidzeme | 16. | 1983 | SIA DEPORT, Vadītaja |
| Svetlana Soldatova | Vidzeme | 17. | 1987 | Alūksnes novada pašvaldība, Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes jurists |
| Renārs Bedrītis | Vidzeme | 18. | 1974 | sia "'R 9"', Valdes loceklis |
| Māris Puriņš | Vidzeme | 19. | 1961 | Valsts ieņēmumu dienests Muitas pārvalde, muitas virsuzrauga vietnieks |
| Inese Meistere | Vidzeme | 20. | 1965 | Igaunija, OÜ Saru Lauavabrik, Ceha stradniece |
| Vladimirs Kitajevs | Vidzeme | 21. | 1993 | SIA PHONE REPAIR TECHNOLOGIES, Valdes loceklis |
| Zane Laukmane | Vidzeme | 22. | 1985 | Inciema iedzīvotāju biedrība "Ozolu aleja"., Valdes locekle |
| Igors Leonovs | Vidzeme | 23. | 1986 | Baložu motors, Garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, Grāmatvedis |
| Andris Vaivods | Latgale | 1. | 1960 | Zemnieku saimniecība "Ievas", Īpašnieks |
| Jūlija Ņesterova | Latgale | 2. | 1983 | Rēzeknes novada veselības un sociālās aprūpes centrs, Vadītāja |
| Andris Ondzuls | Latgale | 3. | 1990 | SPECMED SIA, Valdes loceklis |
| Tatjana Goga | Latgale | 4. | 1990 | Biedrība "Daugavpils basketbols", Valdes locekle |
| Aldis Bondars | Latgale | 5. | 1967 | Valsts meža dienests, Vecākais mežzinis |
| Anita Kampernova | Latgale | 6. | 1955 | pensionāre |
| Edgars Jaunups | Kurzeme | 1. | 1979 | partija "Latvijas attīstībai", valdes loceklis |
| Anete Jēkabsone-Žogota | Kurzeme | 2. | 1983 | ACCENTURE BALTICS, PROJEKTA VADĪTAJS |
| Kārlis Barančans | Kurzeme | 3. | 1988 | Biedrība "Latvijas Nākotnes forums", eksperts |
| Agnita Dreiblathena-Kronberga | Kurzeme | 4. | 1981 | Pašnodarbinātais, jurists |
| Loreta Robežniece | Kurzeme | 5. | 1969 | Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, Ekspluatācijas inženieris |
| Ingemars Harmsens | Kurzeme | 6. | 1962 | pensionārs |
| Antra Gārbena | Kurzeme | 7. | 1977 | Ventspils tehnikums, Direktores vietniece praktisko mācību un darba vidē balstītās apmācības darbā |
| Čeporjus Edgars | Kurzeme | 8. | 1983 | SIA DSG Karjeri, valdes loceklis, finanšu direktors |
| Ģirts Reinbergs | Kurzeme | 9. | 1972 | SIA Anima L, Valdes loceklis |
| Niks Ozols | Kurzeme | 10. | 1989 | Saldus novada sporta skola, Treneris |
| Ģirts Vitkovskis | Kurzeme | 11. | 1988 | SIA BLK Serviss, Valdes loceklis / ETW arborists |
| Leons Līdums | Zemgale | 1. | 1957 | Aizkraukles novada pašvaldība, priekšsēdētājs |
| Artūrs Toms Plešs | Zemgale | 2. | 1992 | EWE Neue Energien, Izpilddirektors |
| Arvis Upīts | Zemgale | 3. | 1991 | Aizkraukles novada pašvaldība, Komunikācijas nodaļas vadītājs |
| Gatis Gūtmanis | Zemgale | 4. | 1981 | Aizkraukles pašvaldība, Domes deputāts |
| Jānis Veide | Zemgale | 5. | 1990 | SIA Vestman Zemes fonds, Attīstības vadītājs Latvijā |
| Ilga Liepiņa | Zemgale | 6. | 1959 | Pensionāre, rakstniece |
| Kristīne Kazāka | Zemgale | 7. | 1987 | SIA UNISO, IT projektu vadītāja |
| Dace Dukāte | Zemgale | 8. | 1980 | Bauskas novada pašvaldības iestāde "Vecumnieku apvienības pārvalde", Jaunatnes lietu speciāliste |
| Renāte Gabriela Briede | Zemgale | 9. | 1998 | Jumis Pro, SIA, Klientu speciālists |
| Ričards Švītiņš | Zemgale | 10. | 1997 | SIA BBC, Tirgvedības vadītāja asistents |
| Mikus Markevičs | Zemgale | 11. | 1989 | Air Baltic Corporation AS, Tehniskās finanšu plānošanas un kontroles analītiķis |
“Latvijas attīstībai” 2026. gada Saeimas vēlēšanu programma
Latvija, kas tic saviem cilvēkiem
Latvija nekad nav kļuvusi stiprāka, izvēloties vieglāko ceļu. Mūsu valsts ir augusi tad, kad tā ir spējusi būt drosmīga, pieņemt gudrus lēmumus un uzticēties saviem cilvēkiem. Arī šodien Latvija ir izvēles priekšā. Pasaule kļūst nedrošāka, konkurence par investīcijām, tehnoloģijām un talantiem – sīvāka, bet vienlaikus mums ir vairāk iespēju nekā jebkad agrāk.
Mēs varam samierināties ar lēnāku izaugsmi un arvien lielāku atpalicību no kaimiņvalstīm. Vai arī varam izvēlēties valsti, kas pati nosaka savu attīstības tempu – drošu, turīgu, modernu un pārliecinātu par saviem spēkiem. Mūsu nākotni noteiks drosmīgi lēmumi, uzticēšanās cilvēkiem un spēja izmantot iespējas, ko sniedz demokrātija, Eiropas Savienība un tehnoloģiju attīstība.
Mēs izvēlamies attīstību.
Mēs ticam Latvijai, kurā drošība rada pārliecību, ekonomika rada iespējas, zināšanas kļūst par galveno kapitālu un valsts uzticas cilvēkiem. Valsts uzdevums nav aizvietot cilvēku iniciatīvu, bet radīt vidi, kurā ikviens var īstenot savu potenciālu. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par vienu no konkurētspējīgākajām, drošākajām un labāk pārvaldītajām Eiropas valstīm.
Drošība, izaugsme, tiesiskums un brīvība nav savstarpēji konkurējošas vērtības. Tās ir vienas modernas valsts pamats. Mēs ticam Latvijai, kas nebaidās no pārmaiņām, bet pati tās rada.
Drošība ir brīvības priekšnoteikums
Brīvība nav pašsaprotama – tā katru dienu ir jāstiprina. Latvijas drošība balstās spēcīgā NATO, vienotā Eiropas Savienībā un ciešā sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstīm. Mēs arī turpmāk būsim uzticams sabiedrotais un aktīvs Eiropas un transatlantiskās drošības politikas veidotājs.
Turpināsim visaptverošu politisko, militāro un humāno atbalstu Ukrainai līdz taisnīga un ilgtspējīga miera panākšanai. Ukrainas uzvara ir Latvijas un visas Eiropas drošības interesēs.
Attīstīsim Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzi, civilo aizsardzību un kiberdrošību. Stiprināsim kritiskās infrastruktūras aizsardzību, robežas drošību un valsts spēju efektīvi rīkoties jebkuras krīzes apstākļos. Sabiedrības noturība ir tikpat svarīga kā militārā kapacitāte, tāpēc attīstīsim medijpratību, stiprināsim cīņu pret dezinformāciju un veidosim modernu krīžu vadības sistēmu.
Lai nodrošinātu valsts drošību ilgtermiņā, saglabāsim aizsardzības finansējumu vismaz 5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta, vienlaikus mērķtiecīgi attīstot Latvijas aizsardzības industriju un valsts spēju ražot drošībai nepieciešamās tehnoloģijas.
Latvijai jākļūst par nozīmīgu Eiropas aizsardzības industrijas partneri. Atbalstīsim vietējo uzņēmumu iesaisti militāro tehnoloģiju, dronu, kiberdrošības un citu augstas pievienotās vērtības risinājumu izstrādē un ražošanā. Tas vienlaikus stiprinās valsts drošību, radīs jaunas eksporta iespējas un augsti kvalificētas darbavietas.
Droša valsts nozīmē arī uzticēšanos valsts institūcijām, gatavību aizstāvēt demokrātiju un spēju saglabāt sabiedrības vienotību. Tieši tāpēc drošības politika ir cieši saistīta ar izglītību, zinātni, tiesiskumu un ekonomikas attīstību.
Mūsu mērķis – drošākā un noturīgākā valsts Baltijas reģionā.
Izaugsme ir labākā sociālā politika
Ilgtspējīgu labklājību nerada valsts izdevumi vien. To rada cilvēki, kuri strādā, rada, eksportē, izgudro un uzņemas atbildību. Valsts uzdevums ir radīt vidi, kur uzņēmība tiek novērtēta un panākumi ir sasniedzami ikvienam.
Ilgtspējīga izaugsme nav iespējama bez atbildīgas valsts finanšu politikas. Mūsu mērķis ir līdz 2030. gadam panākt sabalansētu valsts budžetu, vienlaikus saglabājot spēju ieguldīt drošībā, izglītībā, veselības aprūpē, sociālajā nodrošinājumā, zinātnē un attīstībā. Valsts finansēm jābūt tikpat atbildīgām kā ikvienas ģimenes vai uzņēmuma finansēm.
Latvijas konkurētspēju nedrīkst balstīt zemās izmaksās. Mūsu priekšrocībai jābūt cilvēku zināšanām, produktivitātei un spējai radīt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas mērķis ir būt gudrākajai ekonomikai Ziemeļeiropā.
Veidosim stabilu, prognozējamu un uz izaugsmi orientētu uzņēmējdarbības vidi. Samazināsim birokrātiju, uzlabosim regulējuma kvalitāti un attīstīsim kapitāla tirgu. Atbalstīsim mākslīgo intelektu, biomedicīnu, aizsardzības industriju, zaļās tehnoloģijas un zinātņietilpīgu ražošanu. Veicināsim sadarbību starp universitātēm, pētniecības institūtiem un uzņēmumiem, lai līdz 2030. gadam ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniegtu vismaz 2 % no iekšzemes kopprodukta.
Īpašu uzmanību pievērsīsim produktivitātei, eksportam un kapitāla tirgus attīstībai. Mūsu mērķis – ekonomika, kas aug straujāk nekā Eiropas Savienībā vidēji un nodrošina Latvijas cilvēkiem Ziemeļvalstu dzīves līmenim atbilstošu labklājību.
Valsts, kas uzticas cilvēkiem
Valsts ir stipra tad, kad tā uzticas cilvēkiem. Tās uzdevums nav radīt arvien jaunus šķēršļus, bet palīdzēt cilvēkiem sasniegt vairāk. Mēs neticam, ka valsts kļūst stiprāka, aizvien vairāk regulējot cilvēku dzīvi. Valsts kļūst stiprāka tad, kad tā rada drošību, aizsargā brīvību, nodrošina taisnīgus spēles noteikumus un uzticas cilvēku spējai radīt, strādāt un uzņemties atbildību.
Zināšanas ir Latvijas galvenais kapitāls
Neviena valsts nav kļuvusi bagāta tāpēc, ka taupīja uz izglītību, zinātni vai saviem cilvēkiem. Latvijas konkurētspēju nākamajā desmitgadē noteiks cilvēku zināšanas, prasmes un spēja radīt jaunas idejas. Tāpēc izglītība ir nozīmīgākā investīcija Latvijas nākotnē.
Mēs veidosim izglītības sistēmu, kas sagatavo jauniešus dzīvei pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās straujāk nekā jebkad agrāk. Ikvienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas būs iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību. Turpināsim stiprināt STEM jomas, kritisko domāšanu, pilsonisko līdzdalību un uzņēmējspējas.
Skolotāja profesijai jākļūst par vienu no pievilcīgākajām sabiedrībā. Nodrošināsim, ka pedagoga darba samaksa par vienu pilnu slodzi sasniedz vismaz 1,2 valstī noteiktās vidējās darba samaksas līmeni, vienlaikus stiprinot profesionālās pilnveides un karjeras izaugsmes iespējas.
Latvijai jākļūst par valsti, kur zinātne, augstākā izglītība un uzņēmējdarbība darbojas vienotā inovāciju ekosistēmā. Palielināsim ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, attīstīsim mūžizglītību un profesionālo pārkvalifikāciju.
Mūsu mērķis – gudrākā un izglītotākā paaudze Latvijas vēsturē.
Veselība ilgākam un kvalitatīvākam mūžam
Veselības aprūpes centrā jābūt cilvēkam. Mūsu mērķis ir panākt, lai ārstēšana būtu pieejama laikā neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas vai ienākumiem. Stiprināsim ģimenes ārstu lomu, samazināsim gaidīšanas rindas un attīstīsim dažādas iespējas saņemt kvalitatīvu ārstēšanu un aprūpi mājās.
Īpašu uzmanību pievērsīsim profilaktiskajām programmām, psihiskajai veselībai, onkoloģijai, sirds un asinsvadu slimību profilaksei un agrīnai diagnostikai. Modernizēsim veselības aprūpes pārvaldību un digitalizēsim sistēmu, lai mediķi vairāk laika veltītu pacientiem. Nodrošināsim konkurētspējīgu atalgojumu un profesionālās pilnveides iespējas veselības aprūpes darbiniekiem. Nodrošināsim ikgadēju, prognozējamu budžeta palielinājumu kompensējamajiem medikamentiem. Panāksim, ka valsts nauda tiek ieguldīta izmaksu efektīvās terapijās. Tas nozīmē ātrāku lēmumu pieņemšanu, jo jaunas un efektīvas zāles nedrīkst gadiem gaidīt rindā uz iekļaušanu kompensējamo sarakstā.
Mūsu mērķis – diagnostika un ārstēšana laikā, kvalitatīvi pakalpojumi un uzticēšanās veselības aprūpes sistēmai.
Ģimenes un spēcīgi reģioni
Latvijas nākotne sākas ģimenē. Veidosim ilgtermiņa ģimeņu politiku, kas uzlabo mājokļu pieejamību, nodrošina kvalitatīvu pirmsskolas un skolas izglītību un palīdz savienot darbu ar ģimenes dzīvi. Parūpēsimies par senioriem – laba dzīves kvalitāte vecumdienās ar prognozējamu un augošu sociālo atbalstu un labu veselības aprūpi.
Dzīves kvalitāti nedrīkst noteikt dzīvesvieta. Attīstīsim reģionu ekonomiku, transporta un digitālo infrastruktūru, stiprināsim pašvaldību kapacitāti un veicināsim investīciju piesaisti ārpus Rīgas.
Mūsu mērķis – vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dzīvesvietas.
Zaļa izaugsme un moderna infrastruktūra
Enerģētiskā neatkarība ir drošības, ekonomikas un konkurētspējas jautājums. Attīstīsim atjaunīgās enerģijas ražošanu, modernizēsim elektroenerģijas tīklus un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Klimata politikai jākļūst par Latvijas konkurētspējas priekšrocību, nevis par kavēkli.
Turpināsim attīstīt transporta infrastruktūru, ostas, lidostu, dzelzceļu un digitālos sakarus, lai Latvija kļūtu par modernu Ziemeļeiropas loģistikas, inovāciju un uzņēmējdarbības centru.
Mūsu mērķis – enerģētiski neatkarīga, ilgtspējīga un konkurētspējīga Latvija.
Mūsu apņemšanās Latvijai
Latvijas nākotni noteiks mūsu izvēles. Mēs izvēlamies drošību, ekonomiku, kas rada labklājību, valsti, kas uzticas cilvēkiem, tiesiskumu, demokrātiju un zināšanas kā Latvijas galveno kapitālu.
Mēs aizstāvēsim ikviena cilvēka pamattiesības, vienlīdzību likuma priekšā un neatkarīgas demokrātiskas institūcijas.
Latvija nav valsts, kurai lemts atpalikt. Mūsu priekšrocība ir gudri, atbildīgi un drosmīgi cilvēki.
Mūsu mērķi ir skaidri – droša valsts, sabalansētas publiskās finanses, konkurētspējīga ekonomika, izcila izglītība un pieejama veselības aprūpe. Šos mērķus vērtēsim pēc sasniegtajiem rezultātiem, nevis pēc izteiktajiem solījumiem.
Mēs izvēlamies attīstību. Mēs izvēlamies Latviju.
Latvija, kas tic saviem cilvēkiem
Latvija nekad nav kļuvusi stiprāka, izvēloties vieglāko ceļu. Mūsu valsts ir augusi tad, kad tā ir spējusi būt drosmīga, pieņemt gudrus lēmumus un uzticēties saviem cilvēkiem. Arī šodien Latvija ir izvēles priekšā. Pasaule kļūst nedrošāka, konkurence par investīcijām, tehnoloģijām un talantiem – sīvāka, bet vienlaikus mums ir vairāk iespēju nekā jebkad agrāk.
Mēs varam samierināties ar lēnāku izaugsmi un arvien lielāku atpalicību no kaimiņvalstīm. Vai arī varam izvēlēties valsti, kas pati nosaka savu attīstības tempu – drošu, turīgu, modernu un pārliecinātu par saviem spēkiem. Mūsu nākotni noteiks drosmīgi lēmumi, uzticēšanās cilvēkiem un spēja izmantot iespējas, ko sniedz demokrātija, Eiropas Savienība un tehnoloģiju attīstība.
Mēs izvēlamies attīstību.
Mēs ticam Latvijai, kurā drošība rada pārliecību, ekonomika rada iespējas, zināšanas kļūst par galveno kapitālu un valsts uzticas cilvēkiem. Valsts uzdevums nav aizvietot cilvēku iniciatīvu, bet radīt vidi, kurā ikviens var īstenot savu potenciālu. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par vienu no konkurētspējīgākajām, drošākajām un labāk pārvaldītajām Eiropas valstīm.
Drošība, izaugsme, tiesiskums un brīvība nav savstarpēji konkurējošas vērtības. Tās ir vienas modernas valsts pamats. Mēs ticam Latvijai, kas nebaidās no pārmaiņām, bet pati tās rada.
Drošība ir brīvības priekšnoteikums
Brīvība nav pašsaprotama – tā katru dienu ir jāstiprina. Latvijas drošība balstās spēcīgā NATO, vienotā Eiropas Savienībā un ciešā sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstīm. Mēs arī turpmāk būsim uzticams sabiedrotais un aktīvs Eiropas un transatlantiskās drošības politikas veidotājs.
Turpināsim visaptverošu politisko, militāro un humāno atbalstu Ukrainai līdz taisnīga un ilgtspējīga miera panākšanai. Ukrainas uzvara ir Latvijas un visas Eiropas drošības interesēs.
Attīstīsim Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzi, civilo aizsardzību un kiberdrošību. Stiprināsim kritiskās infrastruktūras aizsardzību, robežas drošību un valsts spēju efektīvi rīkoties jebkuras krīzes apstākļos. Sabiedrības noturība ir tikpat svarīga kā militārā kapacitāte, tāpēc attīstīsim medijpratību, stiprināsim cīņu pret dezinformāciju un veidosim modernu krīžu vadības sistēmu.
Lai nodrošinātu valsts drošību ilgtermiņā, saglabāsim aizsardzības finansējumu vismaz 5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta, vienlaikus mērķtiecīgi attīstot Latvijas aizsardzības industriju un valsts spēju ražot drošībai nepieciešamās tehnoloģijas.
Latvijai jākļūst par nozīmīgu Eiropas aizsardzības industrijas partneri. Atbalstīsim vietējo uzņēmumu iesaisti militāro tehnoloģiju, dronu, kiberdrošības un citu augstas pievienotās vērtības risinājumu izstrādē un ražošanā. Tas vienlaikus stiprinās valsts drošību, radīs jaunas eksporta iespējas un augsti kvalificētas darbavietas.
Droša valsts nozīmē arī uzticēšanos valsts institūcijām, gatavību aizstāvēt demokrātiju un spēju saglabāt sabiedrības vienotību. Tieši tāpēc drošības politika ir cieši saistīta ar izglītību, zinātni, tiesiskumu un ekonomikas attīstību.
Mūsu mērķis – drošākā un noturīgākā valsts Baltijas reģionā.
Izaugsme ir labākā sociālā politika
Ilgtspējīgu labklājību nerada valsts izdevumi vien. To rada cilvēki, kuri strādā, rada, eksportē, izgudro un uzņemas atbildību. Valsts uzdevums ir radīt vidi, kur uzņēmība tiek novērtēta un panākumi ir sasniedzami ikvienam.
Ilgtspējīga izaugsme nav iespējama bez atbildīgas valsts finanšu politikas. Mūsu mērķis ir līdz 2030. gadam panākt sabalansētu valsts budžetu, vienlaikus saglabājot spēju ieguldīt drošībā, izglītībā, veselības aprūpē, sociālajā nodrošinājumā, zinātnē un attīstībā. Valsts finansēm jābūt tikpat atbildīgām kā ikvienas ģimenes vai uzņēmuma finansēm.
Latvijas konkurētspēju nedrīkst balstīt zemās izmaksās. Mūsu priekšrocībai jābūt cilvēku zināšanām, produktivitātei un spējai radīt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas mērķis ir būt gudrākajai ekonomikai Ziemeļeiropā.
Veidosim stabilu, prognozējamu un uz izaugsmi orientētu uzņēmējdarbības vidi. Samazināsim birokrātiju, uzlabosim regulējuma kvalitāti un attīstīsim kapitāla tirgu. Atbalstīsim mākslīgo intelektu, biomedicīnu, aizsardzības industriju, zaļās tehnoloģijas un zinātņietilpīgu ražošanu. Veicināsim sadarbību starp universitātēm, pētniecības institūtiem un uzņēmumiem, lai līdz 2030. gadam ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniegtu vismaz 2 % no iekšzemes kopprodukta.
Īpašu uzmanību pievērsīsim produktivitātei, eksportam un kapitāla tirgus attīstībai. Mūsu mērķis – ekonomika, kas aug straujāk nekā Eiropas Savienībā vidēji un nodrošina Latvijas cilvēkiem Ziemeļvalstu dzīves līmenim atbilstošu labklājību.
Valsts, kas uzticas cilvēkiem
Valsts ir stipra tad, kad tā uzticas cilvēkiem. Tās uzdevums nav radīt arvien jaunus šķēršļus, bet palīdzēt cilvēkiem sasniegt vairāk. Mēs neticam, ka valsts kļūst stiprāka, aizvien vairāk regulējot cilvēku dzīvi. Valsts kļūst stiprāka tad, kad tā rada drošību, aizsargā brīvību, nodrošina taisnīgus spēles noteikumus un uzticas cilvēku spējai radīt, strādāt un uzņemties atbildību.
Zināšanas ir Latvijas galvenais kapitāls
Neviena valsts nav kļuvusi bagāta tāpēc, ka taupīja uz izglītību, zinātni vai saviem cilvēkiem. Latvijas konkurētspēju nākamajā desmitgadē noteiks cilvēku zināšanas, prasmes un spēja radīt jaunas idejas. Tāpēc izglītība ir nozīmīgākā investīcija Latvijas nākotnē.
Mēs veidosim izglītības sistēmu, kas sagatavo jauniešus dzīvei pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās straujāk nekā jebkad agrāk. Ikvienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas būs iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību. Turpināsim stiprināt STEM jomas, kritisko domāšanu, pilsonisko līdzdalību un uzņēmējspējas.
Skolotāja profesijai jākļūst par vienu no pievilcīgākajām sabiedrībā. Nodrošināsim, ka pedagoga darba samaksa par vienu pilnu slodzi sasniedz vismaz 1,2 valstī noteiktās vidējās darba samaksas līmeni, vienlaikus stiprinot profesionālās pilnveides un karjeras izaugsmes iespējas.
Latvijai jākļūst par valsti, kur zinātne, augstākā izglītība un uzņēmējdarbība darbojas vienotā inovāciju ekosistēmā. Palielināsim ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, attīstīsim mūžizglītību un profesionālo pārkvalifikāciju.
Mūsu mērķis – gudrākā un izglītotākā paaudze Latvijas vēsturē.
Veselība ilgākam un kvalitatīvākam mūžam
Veselības aprūpes centrā jābūt cilvēkam. Mūsu mērķis ir panākt, lai ārstēšana būtu pieejama laikā neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas vai ienākumiem. Stiprināsim ģimenes ārstu lomu, samazināsim gaidīšanas rindas un attīstīsim dažādas iespējas saņemt kvalitatīvu ārstēšanu un aprūpi mājās.
Īpašu uzmanību pievērsīsim profilaktiskajām programmām, psihiskajai veselībai, onkoloģijai, sirds un asinsvadu slimību profilaksei un agrīnai diagnostikai. Modernizēsim veselības aprūpes pārvaldību un digitalizēsim sistēmu, lai mediķi vairāk laika veltītu pacientiem. Nodrošināsim konkurētspējīgu atalgojumu un profesionālās pilnveides iespējas veselības aprūpes darbiniekiem. Nodrošināsim ikgadēju, prognozējamu budžeta palielinājumu kompensējamajiem medikamentiem. Panāksim, ka valsts nauda tiek ieguldīta izmaksu efektīvās terapijās. Tas nozīmē ātrāku lēmumu pieņemšanu, jo jaunas un efektīvas zāles nedrīkst gadiem gaidīt rindā uz iekļaušanu kompensējamo sarakstā.
Mūsu mērķis – diagnostika un ārstēšana laikā, kvalitatīvi pakalpojumi un uzticēšanās veselības aprūpes sistēmai.
Ģimenes un spēcīgi reģioni
Latvijas nākotne sākas ģimenē. Veidosim ilgtermiņa ģimeņu politiku, kas uzlabo mājokļu pieejamību, nodrošina kvalitatīvu pirmsskolas un skolas izglītību un palīdz savienot darbu ar ģimenes dzīvi. Parūpēsimies par senioriem – laba dzīves kvalitāte vecumdienās ar prognozējamu un augošu sociālo atbalstu un labu veselības aprūpi.
Dzīves kvalitāti nedrīkst noteikt dzīvesvieta. Attīstīsim reģionu ekonomiku, transporta un digitālo infrastruktūru, stiprināsim pašvaldību kapacitāti un veicināsim investīciju piesaisti ārpus Rīgas.
Mūsu mērķis – vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dzīvesvietas.
Zaļa izaugsme un moderna infrastruktūra
Enerģētiskā neatkarība ir drošības, ekonomikas un konkurētspējas jautājums. Attīstīsim atjaunīgās enerģijas ražošanu, modernizēsim elektroenerģijas tīklus un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Klimata politikai jākļūst par Latvijas konkurētspējas priekšrocību, nevis par kavēkli.
Turpināsim attīstīt transporta infrastruktūru, ostas, lidostu, dzelzceļu un digitālos sakarus, lai Latvija kļūtu par modernu Ziemeļeiropas loģistikas, inovāciju un uzņēmējdarbības centru.
Mūsu mērķis – enerģētiski neatkarīga, ilgtspējīga un konkurētspējīga Latvija.
Mūsu apņemšanās Latvijai
Latvijas nākotni noteiks mūsu izvēles. Mēs izvēlamies drošību, ekonomiku, kas rada labklājību, valsti, kas uzticas cilvēkiem, tiesiskumu, demokrātiju un zināšanas kā Latvijas galveno kapitālu.
Mēs aizstāvēsim ikviena cilvēka pamattiesības, vienlīdzību likuma priekšā un neatkarīgas demokrātiskas institūcijas.
Latvija nav valsts, kurai lemts atpalikt. Mūsu priekšrocība ir gudri, atbildīgi un drosmīgi cilvēki.
Mūsu mērķi ir skaidri – droša valsts, sabalansētas publiskās finanses, konkurētspējīga ekonomika, izcila izglītība un pieejama veselības aprūpe. Šos mērķus vērtēsim pēc sasniegtajiem rezultātiem, nevis pēc izteiktajiem solījumiem.
Mēs izvēlamies attīstību. Mēs izvēlamies Latviju.
Kandidātu skaits: 84
| Dzimums | Kandidātu skaits | Procenti |
|---|---|---|
| Sieviete | 34 | 40,5% |
| Vīrietis | 50 | 59,5% |
| Izglītība | Kandidātu skaits | Procenti |
|---|---|---|
| Augstākā | 64 | 76,2% |
| Vidējā | 19 | 22,6% |
| Pamata | 1 | 1,2% |
| Tautība | Kandidātu skaits | Procenti |
|---|---|---|
| Latvietis/latviete | 71 | 84,5% |
| Krievs/krieviete | 2 | 2,4% |
| Polis/poliete | 1 | 1,2% |
| Nav norādīta | 10 | 11,9% |
| Ģimenes stāvoklis | Kandidātu skaits | Procenti |
|---|---|---|
| ATRAITNIS | 1 | 1,2% |
| NAV NORĀDĪTS | 28 | 33,3% |
| NEPRECĒJIES | 11 | 13,1% |
| PRECĒJIES | 40 | 47,6% |
| ŠĶĪRIES | 4 | 4,8% |
| Dzīvesvieta | Kandidātu skaits | Procenti |
|---|---|---|
| Rīga | 37 | 44,0% |
| Daugavpils | 2 | 2,4% |
| Jelgava | 1 | 1,2% |
| Jūrmala | 1 | 1,2% |
| Ventspils | 1 | 1,2% |
| Aizkraukles novads | 3 | 3,6% |
| Alūksnes novads | 2 | 2,4% |
| Balvu novads | 1 | 1,2% |
| Bauskas novads | 2 | 2,4% |
| Cēsu novads | 3 | 3,6% |
| Dienvidkurzemes novads | 1 | 1,2% |
| Gulbenes novads | 4 | 4,8% |
| Jelgavas novads | 1 | 1,2% |
| Kuldīgas novads | 1 | 1,2% |
| Ķekavas novads | 1 | 1,2% |
| Līvānu novads | 1 | 1,2% |
| Madonas novads | 1 | 1,2% |
| Mārupes novads | 2 | 2,4% |
| Rēzeknes novads | 1 | 1,2% |
| Ropažu novads | 4 | 4,8% |
| Saldus novads | 3 | 3,6% |
| Siguldas novads | 7 | 8,3% |
| Smiltenes novads | 1 | 1,2% |
| Tukuma novads | 1 | 1,2% |
| Valmieras novads | 1 | 1,2% |
| Ventspils novads | 1 | 1,2% |
Pēdējais atjauninājums veikts: 04.07.2026. plkst. 18:12