2026. gada Saeimas vēlēšanas

STIPRA LATVIJA DROŠĀ EIROPĀ

Stipra valsts sargā savus cilvēkus, runā skaidrā latviešu valodā, ir Eiropas un NATO kodolā un spēj pieņemt savlaicīgus un arī grūtus lēmumus. Stipra valsts uzņemas atbildību un negaida, lai par mūsu drošību un labklājību rūpētos citi, un zina, ka Latvijas spēks ir arī Eiropas spēks. Stipru valsti veido mūsu cilvēki – saliedēta nācija ar stiprām saknēm latviešu kultūrā, bagātu latviešu valodu, izglītotiem cilvēkiem un stiprām ģimenēm.

Mēs, Jaunā VIENOTĪBA, gribam Latviju, kur veselība, izglītība, kultūra un latviešu valoda ir nākotnes drošības pamats. Stiprai valstij rūp cilvēku veselība, lai bērns augtu drošā skolā, lai talants varētu attīstīties jebkurā reģionā, lai latviešu valoda un kultūra būtu dzīva, moderna un pašsaprotama demokrātiskas līdzdalības telpa.

Mēs gribam valsti, kur drošība ir ikdienas spēja aizsargāt cilvēku, robežu, infrastruktūru un demokrātiju; kur Ukraina ir ne tikai solidaritātes apliecinājums, bet pieredzes krātuve mūsu noturībai; kur sabiedroto klātbūtne, civilā aizsardzība un vietējā industrija veido vienu drošības sistēmu.

Mēs gribam ekonomiku, kas pilsoņiem dod pārliecību par nākotni: augstas ražības uzņēmumus, pieejamu enerģiju, eksportu, zinātni, kapitālu un gudru valsts pasūtījumu, kur Latvijas daba, meži, zeme un ūdeņi ir nacionāls kapitāls, kas nodrošina pārtiku, enerģiju, eksportu, darba vietas un dzīves kvalitāti. Mēs varam pāriet no stabilizācijas pie izrāviena, kad valsts kļūst par skaidru, ātru un prasīgu partneri uzņēmējiem, zinātniekiem, pašvaldībām un sabiedrībai.

Mēs gribam taisnīgu finanšu politiku un pārvaldību, kas kalpo cilvēkam. Budžetam jābūt saprotamam, atbildīgam un vērstam uz rezultātu, pakalpojumiem jāseko cilvēka dzīves situācijām, datiem un digitālajiem rīkiem jāpalīdz valstij kļūt caurskatāmai un atbildībām precīzām.

Mēs varam būt stipra Latvija drošā Eiropā, jo esam kopīgas tiesiskuma, drošības un zināšanu telpas daļa. Mēs neveidojam valsti tikai sev: ar savu robežu mēs sargājam Eiropu, ar savu valodu bagātinām pasauli, ar savu zinātni, uzņēmību un reģioniem stiprinām Eiropas konkurētspēju. Stipri kopā – nozīmē aktīvu Latviju, kas ne tikai pielāgojas, bet veido, aizstāv un izdara.

APSOLĪJUMI

1. Drošība un aizsardzība

Nodrošināsim aizsardzības finansējumu 5% no IKP un attīstīsim NATO sabiedroto pastāvīgu klātbūtni Latvijā. Stiprināsim pretgaisa, dronu un pretdronu, un citas mūsdienīgas aizsardzības spējas, izmantojot Ukrainas pieredzi. Attīstīsim vietējo militāro un divējāda lietojuma industriju, lai ieguldījumi vienlaikus stiprinātu arī Latvijas ražošanu, zinātni un eksportu. Stiprināsim Nacionālos bruņotos spēkus un Zemessardzi. Palielināsim apmaksāto brīvdienu skaitu zemessargiem. Stiprināsim civilās aizsardzības sistēmu un iekšlietu dienestu – ugunsdzēsēju, policijas, robežsardzes kapacitāti. Stiprināsim austrumu robežu, neļausim robežpārkāpējiem iekļūt Latvijā, noteiksim stingrākus nosacījumus trešo valstu pilsoņu uzturēšanās, studiju un nodarbinātības jomā.

2. Ārpolitika un latvieši pasaulē

Nostiprināsim Latviju Eiropas un NATO kodolā kā drošu, brīvu un konkurētspējīgu valsti. Turpināsim visaptverošu politisku, militāru un diplomātisku atbalstu Ukrainai līdz taisnīgam mieram un Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai. Uzturēsim starptautisko spiedienu pret Krieviju, stiprināsim sankcijas un pārtrauksim ekonomisko ietekmējamību no Krievijas un Baltkrievijas. ES daudzgadu budžeta sarunās aizstāvēsim finansējumu drošībai, robežai, kohēzijai, lauksaimniecībai, «Rail Baltica», pētniecībai un inovācijām. Veicināsim Latvijas uzņēmēju ieiešanu ārvalstu tirgos, ES konkurētspēju un regulējuma vienkāršošanu. Stiprināsim diasporas saikni ar Latviju, veicināsim pilsoņu atgriešanos Latvijā, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, diasporas iesaisti ekonomiskajā diplomātijā.

3. Finanses

Veidosim fiskāli atbildīgu budžetu ar valsts ārējā parāda līmeni zem 55% no IKP, ievērojot eirozonas fiskālos noteikumus. Rūpējoties par valsts nākotni, drošību finansēsim atbildīgi. Celsim minimālo algu līdz 50% no vidējās bruto darba samaksas, palielināsim fiksēto neapliekamo minimumu līdz 80% no minimālās algas, mazinot darbaspēka nodokļu slogu zemāko ienākumu saņēmējiem. Padarīsim nekustamā īpašuma nodokli par pilnvērtīgu pašvaldību nodokli ar prognozējamību un sociālo taisnīgumu. Attīstīsim kapitāla tirgu un valsts attīstības fondu. Veidosim taisnīgu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām un valsti.

4. Ekonomika, enerģētika un uzņēmējdarbība

Mērķis ir produktīvākā ekonomika Baltijā: vismaz 3,5% IKP izaugsme gadā, augstākā darba samaksa, investīcijas virs 30% no IKP un pāreja uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Attīstīsim pieejamu, drošu un prognozējamu enerģiju, jaunas elektroenerģijas jaudas, tīklus, uzkrāšanas risinājumus, energoefektivitāti, satiksmes un siltuma elektrifikāciju. Veidosim paātrinātus investīciju koridorus enerģētikā, aizsardzībā, mākslīgajā intelektā un citās stratēģiskās nozarēs, stiprinot LIAA kā vienas pieturas aģentūru. Mērķēti atbalstīsim eksportspējīgus uzņēmumus, industriālos parkus, zinātņietilpīgus produktus, kapitāla tirgu un valsts pasūtījumu kā instrumentu jaunu risinājumu testēšanai. Samazināsim administratīvo slogu, īpaši mazajiem uzņēmumiem. Ieviesīsim nacionālu mākslīgā intelekta attīstības plānu un uzticamus Latvijas tehnoloģiskos risinājumus.

5. Veselība, labklājība un demogrāfija

Veidosim prognozējamu veselības finansējumu ne mazāk kā 6% no IKP un izveidosim Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu efektīvākai pārvaldībai. Mazināsim rindas, stiprināsim primāro aprūpi, ģimenes ārstu pieejamību, slimnīcu pakalpojumus, zāļu pieejamību, onkoloģijas, sirds un asinsvadu, garīgās veselības, rehabilitācijas, paliatīvās aprūpes un hospisa pakalpojumus. Attīstīsim digitālu veselības sistēmu ar vienotu pacientu portālu, pierakstiem, atgādinājumiem un ārstniecības kvalitātes datiem. Stiprināsim mediķu izglītību, cieņpilnu atalgojumu un krīzes gatavību. Demogrāfijas politiku veidosim kā rūpes par stiprām ģimenēm, grūtniecību, dzemdībām, bērnu veselību, neauglības ārstēšanu, vecāku psihisko veselību, tēvu iesaisti, bērnu aprūpi, darba un privātās dzīves līdzsvaru. Profilaksi un veselībpratību padarīsim par nacionālās drošības daļu. Bērnu agrīnās attīstības vajadzību noteikšana un nepieciešamā atbalsta sniegšana (BAASIK) būs to ietvarā. Sportu atbalstīsim kā sabiedrības veselības, bērnu attīstības, kopienu un nacionālās pašapziņas daļu.

6. Valsts pārvalde

Modernizēsim valsts pārvaldi, mainot fokusu no procesa uz rezultātu. Katrā nozarē noteiksim galvenos attīstības rādītājus, ministrus un iestāžu vadītājus vērtēsim pēc rezultātiem. Publiskosim šo attīstības rādītāju datus. Ieviesīsim vienotas valdības pieeju, kopīgus pakalpojumu centrus, funkciju nepārklāšanos un īpašas pārmaiņu īstenošanas komandas lielajām reformām. Veidosim pakalpojumus cilvēka dzīves situācijām – ar skaidru atbildību, digitālu pieejamību, lietotāja pieredzes mērījumiem un caurskatāmām izmaksām. Pāriesim uz rezultātos balstītu budžeta veidošanu, datu un mākslīgā intelekta asistentu izmantošanu publiskajā pārvaldē.

7. Zinātne, inovācijas un tehnoloģijas

Stiprināsim Latvijas zinātnes neatkarību, starptautisko konkurētspēju un komercializāciju. Virzīsimies uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 3% no IKP, stiprinot valsts pētījumu programmas, bāzes finansējumu, nepārtrauktu pēcdoktorantūras finansējumu un industriālo doktorantūru. Prioritāri attīstīsim aizsardzības tehnoloģijas, kvantu drošību, sensorus, autonomās sistēmas, 5G un 6G, biomedicīnu, enerģētiku, klimata tehnoloģijas un mākslīgo intelektu. Izstrādāsim jaunu Zinātniskās darbības likumu, kas sekmēs patentēšanu, licencēšanu, komercializāciju, jaunuzņēmumus un universitāšu sadarbību ar industriju. Stiprināsim jauno zinātnieku lomu zinātnes politikas, kvalitātes un ētikas lēmumos.

8. Izglītība, latviešu valoda, kultūra un pilsoniskā sabiedrība

Nodrošināsim kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu izglītību katram bērnam, mūsdienīgus, pieejamus mācību līdzekļus un taisnīgu, konkurētspējīgu atalgojumu visiem pedagogiem. Noteiksim vidējo vispārējo vai profesionālo izglītību obligātu, veidosim nacionālu talantu attīstības sistēmu. Stiprināsim drošu un iekļaujošu skolas vidi, vardarbības novēršanu, labbūtību un vērtēšanu kā mācīšanās atbalstu. Veidosim elastīgu, darba vidē balstītu profesionālo izglītību un augstskolas kā reģionālus un nacionālus zināšanu un inovāciju centrus. Pārejai uz augstas produktivitātes ekonomiku nodrošināsim vienotu Latvijas cilvēkkapitāla pārvaldību un programmu darba tirgum nepieciešamo kompetenču apguvei.
Stingri iestāsimies par kvalitatīvu un atbildīgu valsts valodas lietojumu visās jomās. Paplašināsim latviešu valodas apguves iespējas un pētniecību. Veidosim latvisku kultūrvidi, atbalstīsim kultūras mantojuma saglabāšanu un pieejamību, izcilu un daudzveidīgu laikmetīgo kultūru un starptautiski konkurētspējīgu kultūras un radošo industriju. Ieguldīsim spēcīgas pilsoniskas sabiedrības un noturīgas demokrātijas attīstībā: atbalstīsim biedrību un nodibinājumu darbu, jauniešu iniciatīvas, pilsonisko dialogu, kvalitatīvu un daudzveidīgu mediju saturu latviešu valodā.

9. Vide, reģioni un infrastruktūra

Uzturēsim dabas kapitālu, zinātnē balstītu mežu, jūras un ūdeņu pārvaldību, ilgtspējīgu lauksaimniecību, aprites ekonomiku, klimatnoturīgu infrastruktūru un taisnīgu zaļo pāreju, tādējādi nodrošinot tiesības ikvienam dzīvot labvēlīgā vidē. Šo mērķu sasniegšanai garantēsim taisnīgas kompensācijas, kopienu līdzdalību un prognozējamus noteikumus uzņēmējiem, kāpinot nozaru eksportspēju. Pieprasīsim ES tiešmaksājumu pieaugumu mūsu lauksaimniekiem līdz ES vidējam līmenim. Noteiksim publiskajos iepirkumos prioritāti Latvijas pārtikai. Veicināsim kooperāciju, lai ar kopīgām investīcijām kāpinātu produktivitāti. Stiprināsim Latvijas līderību zilajā ekonomikā, pilnveidojot jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldību, attīstot inovatīvu akvakultūru un zvejniecību.
Satiksmē nodrošināsim «Rail Baltica», reģionālo ceļu, dzelzceļa, ostu, sabiedriskā transporta un digitālās infrastruktūras attīstību ar skaidru atbildību, termiņiem un izmaksu kontroli. Reģionos stiprināsim pašvaldību spēju attīstīties, skolu, veselības, sociālo pakalpojumu un mājokļu pieejamību, veicināsim uzņēmējdarbību un ģimenēm draudzīgu vidi.

10. Tiesiskums

Stiprināsim tiesiskumu, tiesu efektivitāti, korupcijas apkarošanu, publisko iepirkumu caurskatāmību. Iestāsimies par cilvēktiesībām, bērnu tiesībām un vardarbības novēršanu ģimenē, skolā un darba vidē. Lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā, stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesiski un taisnīgi atbilstoši likuma garam. Aizstāvēsim un stiprināsim cilvēka pamattiesības, demokrātiskās un eiropeiskās vērtības, cilvēktiesības, kā arī Latvijas starptautiskās saistības kā mūsu drošības pamatu Latvijas demokrātijas un tiesiskuma noturībai.

Izvērsti uzdevumi katram solījumam un papildu prioritātes – jaunavienotiba.lv

MŪSU REDZĒJUMS

Mēs gribam politiku, kas spēj labot kļūdas un izdarīt solīto līdz galam. Mēs to varam, ja valsts, pašvaldības, uzņēmēji, zinātnieki, nevalstiskais sektors un pilsoņi strādā kā viena komanda un spēj ieklausīties viens otrā.

Programma ir mūsu darba līgums ar sabiedrību: stiprināt Latviju tā, lai katrs solis mājās vienlaikus stiprina Eiropu.

Kandidātu skaits: 125

Dzimums	Kandidātu skaits	Procenti
Sieviete	50	40,0%
Vīrietis	75	60,0%

Izglītība	Kandidātu skaits	Procenti
Augstākā	118	94,4%
Vidējā	6	4,8%
Pamata	1	0,8%

Pilsonības valsts	Kandidātu skaits	Procenti
Amerikas Savienotās Valstis	1	0,8%
Libāna	1	0,8%
Vācija	1	0,8%

* Piezīme: procentu summa var neveidot 100%, jo kandidātiem iespējamas vairākas pilsonības.

Tautība	Kandidātu skaits	Procenti
Latvietis/latviete	116	92,8%
Libānietis/libāniete	1	0,8%
Lietuvietis/lietuviete	1	0,8%
Polis/poliete	2	1,6%
Ukrainis/ukrainiete	1	0,8%
Nav norādīta	4	3,2%

Ģimenes stāvoklis	Kandidātu skaits	Procenti
ATRAITNIS	3	2,4%
NAV NORĀDĪTS	21	16,8%
NEPRECĒJIES	14	11,2%
PRECĒJIES	77	61,6%
ŠĶĪRIES	10	8,0%

Dzīvesvieta	Kandidātu skaits	Procenti
Rīga	39	31,2%
Daugavpils	2	1,6%
Jelgava	3	2,4%
Jūrmala	4	3,2%
Liepāja	2	1,6%
Rēzekne	2	1,6%
Ventspils	2	1,6%
Aizkraukles novads	1	0,8%
Alūksnes novads	1	0,8%
Augšdaugavas novads	2	1,6%
Ādažu novads	4	3,2%
Balvu novads	1	0,8%
Bauskas novads	2	1,6%
Cēsu novads	2	1,6%
Dienvidkurzemes novads	4	3,2%
Dobeles novads	1	0,8%
Jelgavas novads	1	0,8%
Jēkabpils novads	4	3,2%
Krāslavas novads	1	0,8%
Kuldīgas novads	5	4,0%
Ķekavas novads	3	2,4%
Limbažu novads	1	0,8%
Ludzas novads	2	1,6%
Mārupes novads	3	2,4%
Ogres novads	7	5,6%
Preiļu novads	4	3,2%
Rēzeknes novads	1	0,8%
Ropažu novads	3	2,4%
Salaspils novads	1	0,8%
Saldus novads	1	0,8%
Saulkrastu novads	4	3,2%
Siguldas novads	1	0,8%
Talsu novads	3	2,4%
Tukuma novads	5	4,0%
Valkas novads	1	0,8%
Valmieras novads	2	1,6%